Latvijas Okupācijas muzejam ir uzdāvināti trīs vēsturiski fotoalbumi – tajos apkopoti simtiem padomju laikos iemūžinātu brīžu, kurus uzņēmis kārsavietis Aleksandrs Proboks. Par spīti latgalieša sūrajai dzīvei muzeja pārstāve atzīmē – viņa fotogrāfijas parāda, ka viņš mīlēja dzīvi. Vēsturiskās bildes palīdzējušas izpētīt Proboka dzīvi un izveidot rakstu, kas ir publicēts jaunākajā darbā „Kārsavas stāsti II”. Kā atzīmē grāmatas zinātniskais redaktors – fotogrāfa uzņemtie mirkļi sasaucas ar cilvēku stāstīto par padomju laikiem.

Vēsturiskie albumi Okupācijas muzejam, iespējams, nebūtu uzdāvināti, ja pagājušā gadsimta 90. gados par Proboku nebūtu sacerējusi rakstu tolaik vēl skolniece būdama Ineta Zelča-Sīmansone, kas ir jaunākās grāmatas sastādītāja un projekta vadītāja. Viņa stāsta, ka toreiz fotogrāfs viņai atdeva savas jaunākās atmiņu grāmatas „No Rītupes līdz Kolimai” manuskriptu un citas piezīmes, ko pēcāk viņa uzdāvinājusi Okupācijas muzejam. Kad bija jau iznākusi Kārsavas stāstu pirmā grāmata un domas raisījās par otro darbu, Proboks jau bija devies mūžībā un viņa ģimene uzdāvinājusi iepriekš minētos fotoalbumus Sīmansones ģimenei.

„Manuprāt, Okupācijas muzejs būtu īstākā vieta, kur to materiālu glabāt. Ģimene piekrita. Tas būs pilnīgs arhīvs, kas, manuprāt, ir labākais. Tad, kad pētnieki nāks uz šejieni pētīt, tad viņiem nebūs jāmeklē pa dažādiem avotiem. Arhīvs būs pilns un nokomplektēts.”

Okupācijas muzeja direktores vietniece un galvenā krājuma glabātāja Taiga Kokneviča atzīmē, ka par spīti Proboka sūrajai dzīvei, kuras laikā viņš par Latvijas un Padomju Savienības robežas nelegālo šķērsošanu bija izcietis sodu Krievijas Tālajos Austrumos un pēcāk bija iesaukts Sarkanās armijas soda bataljonā, viņa fotogrāfijas parāda, ka viņš mīlēja dzīvi:

„Tik liela kolekcija, kas atspoguļotu dzīvi padomju laikā Latvijā, es pieņemu, ka tā mums ir pirmā. Es vēl neesmu saskaitījusi šīs fotogrāfijas, bet ņemot vērā, ka tie ir trīs albumi, iespējams, ka tā ir lielākā kolekcija, kas tagad ir mūsu muzeja krājumā un kas tieši attiecas uz Latvijas teritoriju padomju laikā.”

Fotoalbumus muzejā izlikt pagaidām nav plānots, taču tie būšot pieejami dažādiem pētniekiem un studentiem.