Pirms divdesmit gadiem dibinātā partiju apvienība Zaļo un Zemnieku savienība, pēdējos četrus gadus nosēdējusi Saeimas opozīcijā. Daļu laika tā palika bez sava «pelēkā kardināla», pirmajā instancē notiesātā un gadu cietumā pavadījušā Aivara Lemberga. Pirms šīm vēlēšanām apvienība izšķīdusi pa vīlēm, ar aizvien peltām reformām bagāžā, nodrāztām frāzēm retorikā un pamukušiem kādreizējiem politikas smagsvariem, taču ar atkal no cilindra izvilkto Lembergu, kas varbūt nepatīk viņiem pašiem, taču ir tīkams lielai daļai tautas. Kas ir šo divu politisko spēku savienības - Zaļo un Zemnieku savienība un partija "Latvijai un Ventspilij" - fenomens un kā ar pusbeigtu zirgu un klibu jātnieku uz tā katrās vēlēšanās iejāt Saeimā, neko jēdzīgu nepaveikt, bet arvien patikt vēlētājiem.

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām apgalvoja, ka ir pierādījusi sevi kā politisko spēku, kas nebaidās no drosmīgiem, bet pārdomātiem lēmumiem. Iespējams, toreiz drosmīgākais lēmums bija pārtraukt ierasto praksi par savu premjera amata kandidātu pēdējā mirklī izvirzīt ZZS satelītpartijas "Latvijai un Ventspilij" un visas apvienības bosu Aivaru Lembergu. Pirms četriem gadiem ZZS līderis un premjera amata kandidāts bija apvienības jaunpienācējs Māris Kučinskis no cita tā laika ZZS satelīta – Liepājas partijas. Kučinskis iepriekš trīs gadus bija vadījis valdību.

Ar 11 deputātu vietām ZZS bija otrā mazākā frakcija Saeimā. Vēlētāji viņus bija sodījuši par nepārdomātām un beigās nerealizētām reformām sāpīgajās nozarēs: medicīnā, nodokļu politikā, izglītībā. Savukārt Kučinskis, pirmoreiz būdams ZZS līderis uz premjera krēslu, nokaitināja apvienības krusttēvu Lembergu, kurš šo dzēlienu nav sadziedējis vēl šodien. LTV debatēs pie Jāņa Dombura Lembergs bija tiešs: "Viņam ir cits skats un cita ideoloģija, un faktiski viņš bija tāds pieklīdenis! Tā bija kļūda – tādus pieklīdeņus nevajag ņemt!"

Kamēr Lembergs klaigā par pieklīdeņiem, tikmēr apvienību steiguši pamest arī citi tā laika līderi - piemēram, paša Lemberga Ventspils partijas biedre, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pērnā gada sākumā nolika deputāta mandātu par labu Starptautiskās šaha federācijas vadīšanai, bet šogad maijā izstājās no Latvijas Zemnieku savienības, komentējot, ka partija "nav gatava mainīties". Iemesls, iespējams, bija arī Jāņa Bordāna vadīto "Konservatīvo" novilktās sarkanās līnijas, kas neļāva ZZS iekļauties varas kodolā. Arī bijusī veselības ministre Anda Čakša pameta ZZS un uzreiz pieslējās "Jaunajai Vienotībai".

Līderu aiziešana no ZZS bija skaidrs priekšvēstnesis neomulīgajai gaisotnei, kas šovasar kulminēja ar apvienības izjukšanu. Latvijas Zaļā partija ārkārtas kongresā ar pārliecinošu vairākumu nolēma izstāties no Zaļo un Zemnieku savienības. No 268 saņemtajiem biļeteniem par izstāšanos bija 257 balsis.

Zaļās partijas atšķelšanās gan nebija nekāds spēriens no skaidrām debesīm. Par to runāja jau mēnesi pirms "zaļo" ārkārtas kongresa. Zaļās partijas līderis Edgars Tavars paziņoja, ka viņam vairs nav pa ceļam ar Aivaru Lembergu".

"Zaļie" kara sākšanai pret divdesmit gadu ilgo draudzību ar Lembergu lietā lika paša Lemberga izvairīgo attieksmi pret karu. Drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Lembergs vietējā un domei labvēlīgajā avīzē izteicās, ka karu var apturēt tikai ar sarunām un ka Rietumi esot atteikušies ar agresoru runāties.

ZZS no sava vadoņa teiktā norobežojās, bet vēlāk citās intervijās pats Lembergs jau mēģināja atkāpties no teiktā. "Nu, vispār, to interviju man piezvanīja un es biju mašīnā, braucu, man bija pilnīgi citas darīšanas, tur bija atrauti jautājumi. Un tā intervija vispār nebija par Ukrainu, tur bija citi jautājumi," vēlāk mēģināja izlocīties Lembergs.

Tagad Lembergs par karu Ukrainā izsakās kritiskāk – karš esot slikti, vēl jo vairāk tāpēc, ka salīdzinoši netālu no Latvijas. Taču Putina patriekšanu viņš atteicās akceptēt arī nesenajā intervijā Latvijas Televīzijā, vairakkārt atkārtojot, ka "sarunās var vienoties tikai Zeļenskis ar Puķinu, ne Lembergs!"

Pēc Zaļās partijas paziņotā par šķiršanos no "zemniekiem" Lemberga dēļ apvienības līderis Armands Krauze gan vēl tielējās, ka Lembergs ir visai tālu no viņiem. Tomēr pirms diviem mēnešiem ZZS izvilka šo veco laiku kārti, atkal paziņojot, ka apvienības premjera amata kandidāts būs Lembergs. Kā jau klasiski tas bijis iepriekš, pats viņš sarakstā nekandidē.