Pirms divdesmit pieciem gadiem šajā nedēļā risinājās divi notikumi, kas kļuva par būtiskiem pavērsiena punktiem Krievijas vēsturē. Šajā dienā Dagestānā no Čečenijas teritorijas iebruka islāmistu kaujinieki. Pāris dienas vēlāk valdības vadītāja amatā tika apstiprināts Vladimirs Putins. Maskavas vērienīgā militārā operācija, lai atbrīvotu Dagestānas teritoriju no kaujiniekiem deva pamatu tam, ko tagad mēs pazīstam kā otro Čečenijas karu. Šis karš kļuva arī par vienu no faktoriem, kas veicināja Vladimira Putina straujo nonākšanu pie varas.

Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu 1991. gadā Ziemeļkaukāza reģionā Čečenijā pie varas nāca organizācija „Čečenu Vistautas Nacionālais kongress”, kuras vadībā bija bijušais padomju aviācijas ģenerālis Džohars Dudajevs. Viņa vadībā divus gadus vēlāk tika rīkots referendums, kura iznākums bija Ičkērijas Čečenu Republikas pasludināšana. Maskava gan nevēlējās atzīt šī reģiona neatkarību.

1994. gada izskaņā Krievijas spēki iegāja Čečenijā un mēģināja atjaunot faktisko kontroli pār šo reģionu. Tas, kas vēlāk kļuva zināms kā pirmais Čečenijas karš, nesa daudzus upurus un noslēdzās ar pamieru 1996. gadā, pēc kura no reģiona tika izvests Krievijas karaspēks. Maskava atzina Aslana Mashadova vadīto valdību. Sekojošie gadi pašā Čečenijā nav stabili, arvien lielāku ietekmi gūst radikālāk noskaņoti spēki.

1999. gada 7. augustā čečenu kaujinieki komandiera Šamila Basajeva vadībā iebruka kaimiņos esošajā Dagestānā nolūkā izveidot islāma valsti. Salīdzinoši vājā aizsardzība veicināja kaujinieku panākumus iebrukuma pirmajās dienās.