Ikmēneša pabalstu aizvien saņem vairāki desmiti bijušo pašvaldību vadītāju un viņu vietnieku. Šai kārtībai likumā noteica termiņa ierobežojumu – par darbošanās laiku līdz 2021. gada vidum, taču pašvaldībām budžetos jāparedz summas vairākos desmitos un pat simtos tūkstošu eiro. Vērtējumi par to izskan dažādi, taču jāsakož zobi, jo maksājumus paredz likums.

Lai pieteiktos pabalstam par darbu pašvaldībā, jābūt bijušam pašvaldības priekšsēdētājam vai vietniekam vismaz divus sasaukumus, jābūt pirmspensijas vecumā jeb vairāk nekā 60 gadiem un nedrīkst saņemt pabalstu un reizē turpināt strādāt algotu darbu.

Pabalsts ir līdz divām minimālajām mēnešalgām – pašlaik līdz 1400 eiro. Ja bijušais pašvaldības vadītājs vai vietnieks saņem pensiju, pabalsta summa ir mazāka, lai, saskaitot pabalstu un pensiju, sanāktu 1400 eiro.

Šo sistēmu jau tālajā 2007. gadā ieviesa pēc Latvijas Pašvaldību savienības rosinājuma atbalstīt ilggadējos pagastu un pilsētu vadītājus, kuri 90. gados pārtrauca darbu savā profesijā un pievērsās pašvaldības vadīšanai.

Latvijas Radio jūlija nogalē jau vēstīja, ka Latgalē atbalsts dažādās pašvaldībās variē no 21 tūkstoša līdz pat ceturtdaļmiljonam eiro. Arī citviet Latvijā pašvaldības pilda šī likuma nosacījumus, vienlaikus atzīstot, ka šī likuma norma dažkārt liekas, mazākais, diskutabla. Arī tāpēc, ka līdzīgs pabalsts pienāktos arī citās specifiskās profesijās strādājušajiem. Sarunā ar izslēgtu diktofonu arī izskan atgādinājums – atbalsts dažāda līmeņa pašvaldību bijušajiem vadītājiem bijusi politiska cena, lai tās partijas, kurām bija daudz tā saucamo pagastveču, nepretotos administratīvi teritoriālajām reformām, kas apvienoja daudzas lokālās vietvaras. Līdz 119 pirms 15 gadiem un līdz pašreizējām 43 – pirms trīs gadiem. Latvijas Radio painteresējās par šo pabalstu izmaksu vairākos dažāda izmēra novados.

Vienā no Latvijā mazākajiem novadiem – Valkas novadā – šādu kompensāciju saņem četri cilvēki, no kuriem viens jau kādu laiku ir pensijā. Attiecīgi no pašvaldības budžeta viņam izmaksājamā summa ir mazāka – „piešpricējot” līdz 1400 eiro pie viņam izmaksātās pensijas. Savukārt trīs cilvēki, Valkas novada bijušā mēra, tagad deputāta Venta Armanda Kraukļa vārdiem runājot, ir gana spēcīgi cilvēki pirmspensijas vecumā. Pašvaldībai šajā gadā šis sociālais atbalsts četriem cilvēkiem izmaksā virs 50 000 eiro, kas Valkas novadam ir liela summa. Krauklis teic, ka izprot iedzīvotāju iebildumus pret šādiem maksājumiem. Valkas novada domē budžeta pieņemšanas laikā par šiem apsvērumiem bijusi gana liela „murdoņa”, raksturo Krauklis.

Lai gan atsevišķos gadījumos šāda sistēma ir pamatota un atbalstāma, politiskā cena gan iedzīvotājos, gan lēmējos izraisa netaisnības sajūtu. Bauskas novadā šādu palīdzību saņem septiņi cilvēki, nesen saņemts vēl viens pieteikums, stāsta novada mērs Aivars Okmanis no Nacionālās apvienības. Likumā prasītā bijušo pagastveču atbalsta dēļ no citiem pasākumiem gan neesot jāatsakās.

Dienvidkurzemes novads ir viens no lielākajiem veidojumiem pēdējā administratīvi teritoriālajā reformā. Tajā apvienota 31 kādreizējā pašvaldība, attiecīgi vairāk pretedentu uz pabalstu. Likumā paredzēto iespēju tur izmanto 16 cilvēki, vietvaras budžetā tas izmaksā ap 130 000 eiro, stāsta mērs Aivars Priedols no Zaļo un zemnieku savienības. Viņš piekrīt, ka būtu arī citas specifiskas profesijas, kurās strādājušajiem pienāktos līdzīgs atbalsts.

Galvaspilsētā par šī atbalsta veida maksājumu nav jādomā. Ir vairāki iemesli, kāpēc Rīgas pašvaldībā šādam pabalstam nav pieteicies neviens bijušais domes vadītājs vai viņa vietnieks, skaidro Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.