Energoresursu cenu kāpums smagi skāris arī sociālās aprūpes namus. Daudz vairāk jāmaksā par elektrību, gāzi un kurināmo. Pašvaldību pansionāti jautājumu risina līdzīgi kā valstij piederošie aprūpes nami – pārvirzot naudu no plānotajiem attīstības projektiem. Taču pansionātos atzīst – ilgi tā nevarēs, tādēļ jāmeklē papildu resursi.

Tukuma novada sociālās aprūpes centrā „Rauda” ierodos darbadienas priekšpusdienā. Telpas ir gaišas un siltas. Nekas neliecina par energoresursu taupīšanu. Un tā arī ir, jo „Raudā” dzīvo aptuveni 280 iedzīvotāji. Pārsvarā gados vecāki cilvēki un cilvēki ar dažādām saslimšanām. Uz šiem cilvēkiem nevar taupīt, skaidro aprūpes centra direktore Iveta Rupeika. „Rauda” iztiek no pašvaldību maksājumiem par saviem klientiem, kā arī no tā, ko samaksā privātie iestādes klienti. Un jau vasarā centrā sākuši just – ir piecas pozīcijas, kuras „apēd” vairāk nekā ierasts.

Apkuri pansionātā „Rauda” nodrošina ar malku. Pērn tā maksāja nedaudz zem 40 eiro par kubikmetru, bet šobrīd tā izmaksā divas reizes vairāk.

Tukuma novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Liepiņš neslēpj – siltumapgāde un elektrības nodrošināšana pašvaldības iestādēm, tajā skaitā pansionātam „Rauda” izmaksā nesalīdzināmi dārgāk, nekā bija plānots.

Liepiņš saka, ka šobrīd apmaksāt energo resursu cenu starpību pašvaldības iestādēm, tostarp sociālās aprūpes centriem palīdz tas, ka ir izdevies mazināt izdevumus citās jomās. Piemēram, ietaupīts uz darbinieku skaitu. Šobrīd pašvaldībām, kuras šajā centrā izmitina savus iedzīvotājus, kā arī privātajiem klientiem par vienu dienu sociālās aprūpes centrā „Rauda” jāmaksā 28,5 eiro, bet centrs aprēķinājis, ka no nākamā gada dienas maksa augs par vairāk nekā sešiem eiro. Šādus aprēķinus pansionāts iesniedzis pašvaldībai un arī vietvarā izprot nepieciešamību cenas celt.

Diemžļe arī katlu māja pansionātā ir sliktā stāvoklī. Sociālās aprūpes centra vadītāja Iveta Rupeika stāsta – katlu māja ir novecojusi un līdz ar to nav tik efektīva, kā šajos laikos gribētos. Savukārt pašvaldībā skaidro – ir paredzēts šo katlu māju nodot uzņēmumam „Tukuma siltums”. Tas no sociālās aprūpes iestādes pleciem noņemtu ar sociālo aprūpi nesaistītas funkcijas, atstājot vairāk naudas iestādes uzlabojumiem un attīstībai. Un arī centra vadītāja Rupeika uzskata, ka pansionātam nav jālauza galva par malkas sagādi, bet gan jānodarbojas tieši ar savu primāro funkciju. Tikmēr pansionāta iedzīvotāji, piesēduši ārā, un gaidot auto veikala atbraukšanu, dzīvi šeit vērtē labi. Viss esot, kā ierasts – nedz elektrības, nedz malkas sadārdzinājums viņu ikdienu neietekmējot.

Un līdzīgs uzdevums – meklēt naudu energoresursu apmaksai, to atņemot citām pozīcijām, ir arī citiem sociālās aprūpes centriem Latvijā. Labklājības ministrijas pārraudzībā atrodas četri valsts sociālās aprūpes centri ar 27 filiālēm, kas izvietotas pa visu Latviju. Ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga atzīst – energoresursu cenas nosegt izdodas, naudu atņemot iecerētiem lielākiem attīstības plāniem.