Garas rindas, augstas cenas, kas ne vienmēr atbilst pakalpojumu kvalitātei, – tās ir tikai dažas no problēmām, ar kurām nākas saskarties tiem cilvēkiem, kuri savu veco un nevarīgo tuvinieku aprūpi vēlas uzticēt pansionātiem. Latvijā tādu ir vairāki desmiti.

Pieredzē dalījās zinātnes doktors, kurš nodarbojas ar austrumu pētniecību, Frederiks Ozols. Viņš ir viens no daudzajiem Latvijas iedzīvotājiem, kurš izlēmis savu mammu ievietot pansionātā, jo pats vairāk nav spējīgs veikt viņas aprūpi, jo ir jāpelna iztika sev pašam un jādzīvo sava dzīve. Viņa mamma Regīna ir mitinājusies vairākos Latvijas pansionātos, un tas, ko pastāstīja Frederiks Ozols, visticamāk, nav tas, ko varbūt iztēlojas tie, kas nekad nav bijuši šādā iestādē un iedomājas, ka ir taču labi, ja vecs un nevarīgs cilvēks ir izguldīts un paēdināts. Bet vai ar to pietiek pilnvērtīgai dzīvei?

Par pansionātiem atbildīgajā Labklājības ministrijā (LM) norāda, ka problēmas ir zināmas, un regulāri notiekot tikšanās starp abām iesaistītajām pusēm, regulāri notiekot pārbaudes.Ik pa laikam iesaistās arī Tiesībsarga birojs. Tomēr problēmu risināšanai ir nepieciešama nauda, to īpaši uzsvēra LM pārstāvis Aldis Dūdiņš.

Kā skaidroja Dūdiņš, pašlaik valstī ir divas sistēmas. Viena no tām ir valsts sociālās aprūpes centri, kuru mērķa grupa ir cilvēki ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tādi centri Latvijā ir četri, kur katram ir savas papildu filiāles, kopumā 25 struktūrvienības, kas izvietotas visā valsts teritorijā. Ikvienam klientam ir iespēja izvēlēties, kurā filiālē mitināties. Piemēram, Rīgas iedzīvotājs var izvēlēties kādu no piecām pieejamajām Latgales filiālēm. Tiesa, būs jāapbruņojas ar pacietību un jāgaida rindā, kas šobrīd ir nedaudz vairāk nekā 400 cilvēku. Gaidīšanas laiks ir atkarīgs no filiāles pieejamības, tomēr ja cilvēks ir gatavs doties uz jebkuru brīvo struktūrvienību, tad gaidīšanas laiks ir mazāks - skaidro Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu un invaliditātes departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

Kāda tad situācija ir ar pansionātiem? Kā norāda Aldis Dūdiņš, situācija ir apmierinoša. Ir labas iestādes gan valsts un pašvaldību sektorā, gan arī privātajā. Neskatoties uz ierobežotajiem resursiem, darīts tiek daudz. Neskatoties uz problēmām, Latvijā cilvēku dzīvildze palielinās. Šobrīd norit darbs pie ilgstošās aprūpes pakalpojumu pilnveidošanas. Patlaban tas ir kaut kur starpministriju gaiteņos saskaņošanas stadijā.