Turpinot ierakstu sēriju “pandēmijas tests aprūpes namos”, kurā stāstām par Covid-19 sekām sociālās aprūpes namos, šoreiz lūkosimies uz mūsu kaimiņvalstīm. Pandēmija bijusi nežēlīga visā pasaulē, taču saslimstības un arī mirstības rādītāji, kā arī pieeja krīzes pārvarēšanai katrā valstī atšķiras. Latvijā līdz 16. aprīlim ar Covid-19 saslimis 9131 darbinieks un aprūpētājs, bet miruši 495, kas ir nedaudz mazāk par katru ceturto ar Covid-19 saistīto nāvi. Bet kā valsts un pašvaldība pansionātiem palīdzējusi pārvarēt krīzi mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, Kristapa Feldmaņa ierakstā.

***

Igaunijā līdz aprīļa vidum pansionātos saslimuši 3053 cilvēki. Tie ir 2,6% no visiem (kopumā vairāk nekā 116 tūkstošiem)saslimšanas gadījumiem. Ar pansionātiem saistīti 274 nāves gadījumi. Tas ir 26% no visām Covid nāvēm Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā. Šobrīd kaimiņos norit aktīva vakcinēšanās. Bet jautājums ir kā līdz šim Igaunijā cīnījās ar vīrusu pansionātos.

Igaunijas Sociālo lietu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Raits Kūse (Rait Kuuse) skaidro – jau no pandēmijas sākuma, no pirmajiem slimības uzliesmojumiem pats svarīgākais bijis ātri reaģēt un neauklēties, meklējot atbalsta pieeju vai finanses. Svarīgs bijis ātrums, tajā pašā laikā darot visu, lai neapstātos sociālie pakalpojumi. Ko Igaunija darījusi, lai Covid ietekmi pansionātos iespējami mazinātu?

Pirmkārt, mēs pansionātus nodrošinājām ar visiem aizsardzības līdzekļiem. No valdības algojām infekciju konsultantus ar medicīnas izglītību, kuri varēja doties uz pansionātiem, lai konsultētu, kā būvēt un stiprināt aizsardzību. Ko vēl mēs darījām – izveidojām un tagad turpinām sadarbību ar nodarbinātības aģentūru – Ja bija vajadzība pēc papildus darbiniekiem, tad nodarbinātības aģentūra tos meklēja, palīdzēja ar apmācībām un izvietošanu pa centriem. Bet ļoti konkrēta lieta, ko mēs darījām – ja kādā pansionātā bija slimības uzliesmojums, valdība apmaksāja papildu darba spēku.

Tā Igaunijas atbildīgās ministrijas amatpersona. Bet kā bija Lietuvā, kuru pandēmija no trim Baltijas valstīm skārusi vissmagāk?

Pansionātos bija vairums gadījumu. Mums pansionātos bija ļoti laba prevencija, bet, protams, bija vairāki lieli uzliesmojumi. Bija pansionāts, kurā arī 80 cilvēki saslima. Bet pansionātos mira maz. Ja stāvoklis pasliktinājās, cilvēkus pārveda uz slimnīcām, un tie mira tur, tapēc tas nav sasaistāms ar pansionātiem.

Lietuvas veselības ministrijas atbildīgais padomnieks Marius Čurļonis (Marius Čiurlionis) uzsver līdzīga atbalsta sniegšanu kā Igaunijā. Tas bijis nepārtraukts un pēc nepieciešamības. Bijuši arī konkrēti soļi, lai palīdzētu.

Mēs palaidām mācību programmu pansionātiem par to, kā cīnīties pret vīrusu, ko darīt uzliesmojuma gadījumā, kā organizēt darbiniekus un arī vizītes. Tāpat noteikti mēs piedāvājām arī materiālu palīdzību, piemēram, aizsargaprīkojumu, ja bija tā trūkums. Un trešais – slimības uzliesmojuma gadījumā, ja pansionātā bija darbinieku trūkums, mēs varējām piesaistīt darbiniekus no slimnīcām, lai tie palīdz pansionātu darbiniekiem.

Nav vienas un konkrētas atbildes, vai viena Baltijas valsts reaģējusi labāk par otru, tomēr ir skaidrs, ka Covid-19 pandēmija ir bijis smags pārbaudījums visur. Skatoties absolūtos skaitļos – Latvijā pansionātos miris krietni vairāk cilvēku, nekā Igaunijā, bet jāsaprot, ka pie mums kopumā ir vairāk iedzīvotāju nekā ziemeļu kaimiņvalstī. Valdības ir rīkojušās un uzskata, ka krīzi iespējami labi vadījušas, bet kā domā tie, kuri šajā krīzē bijuši iesaistīti? Runājam ar nevalstiskajām organizācijām un pansionātiem. Igaunijas pieredze. Marjo Mendmā (Maarjo Mändmaa) vada valdības pakļautībā esošu sociālās aprūpes iestādi cilvēkiem ar psiholoģiskās attīstības traucējumiem. Šādi centri atrodas visā valstī, un klienti ir cilvēki darbspējas vecumā. Arī šajos centros bijuši sasimušie, tomēr valdības rīcību palīdzot krīzē Mendmā vērtē šādi:

Saņēmām daudz palīdzības no valdības. Mūsu kompānija ir liela, un mums ir speciāli darbineiki, kas atbild par medicīnas jomu, bet maziem uzņēmumiem valdības palīdzība bija vajadzīga vairāk, un es neesmu dzirdējis par problēmām. Valdība bez maksas deva arī visus aizsarglīdzekļus. Sākumā bija nesaprašānās par vadlīnijām, kā rīkoties konkrētās situācijās, jo sākumā jau arī domājām, ka parasta gripa plosās, bet situācijai kļūstot kritiskākai, mēs meklējām vadlīnijas. Gada laikā ir kļuvis labāk, un labāka arī sadarbība ar valdību.

Mendmā arī uzsver, ka paralēli epidemioloģiskajiem ierobežojumiem centrs darījis visu, lai dažādos veidos iespējami daudz nodrošinātu satikšanās iespējas, jo tieši vientulība ir tā, kas klientiem ļoti grūti pārdzīvojama. Rakstiski Igaunijas valdības darbu piekrita vērtēt arī Igaunijas Sociālo institūciju vadītāju padomes valdes locekle Marilina Vaksmane (Marilin Vaksman), kura gan ir kritiskāka.

Valdības atbalsts ir bijis haotisks un laiku pa laikam arī nepārdomāts. Mēģina labāko, bet rezultāts viduvējs. Negatīvais piemērs ir mēģinājums pansionātus nostādīt “slimnīcu” lomā. Tas izgāzās. Koronavīrusa uzliesmojuma laikā pansionātiem bija problēmas atrast papildu darbaspēku. Dažkārt palīdzēja Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds. Valsts līmenī nebija noteikta plāna, kā palīdzēt atrast papildu darbaspēku. Katram pašam bija jāatrod risinājumi.

Labie darbi gan saistāmi ar centieniem sniegt psiholoģisko atbalstu, tomēr Vaksmane secina – “Pašlaik nevienam nav laika šos pakalpojumus izmantot”.

Viegli nav bijis nevienam un visi darījuši, ko vien var, tomēr valdības un pašvaldību rīcība ir vērtējama visnotaļ labi. Reakcija bijusi iespējami raita, un meklēti risinājumi dažādām, tostarp, bieži vien nestandarta situācijām. Tā dienvidu kaimiņu Lietuvas valdības darbu vērtē nevalstiskās organizācijas. Lietuvas pieredze. Edvinas Regelskis pārstāv Maltas ordeņa palīdzības biedrību Lietuvā. Viņš, vērtējot valdības darbu pandēmijas laikā, vērš uzmanību uz to, ka gada laikā visas puses ir sapratušas, kā sadarboties, un darbs kļuvis labāks un raitāks, tomēr jau no paša sākuma valdība centusies iesaistīt visus, kas var palīdzēt.

Jau no paša sākuma darba grupa ar ekspertiem no universitātēm, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām sāka domāt, kā varam palīdzēt tiem, kuriem tas nepieciešams. Jau vēlāk nevalstiskajām organizācijām bija jāsāk strādāt ar pandēmijas apstākļiem, un te valdība neļāva šim darbam apstāties. Lielāko daļu NVO sniegto pakalpojumu finansē dažādos projektos. Kad pandēmija sākās, valdība lēma, ka visiem sociālās jomas projektiem ir jāturpinās, un kaut sociālie darbinieki nevar doties pie ģimenēm un veciem cilvēkiem klātienē, bet to var darīt attālināti.

Lietuvas nacionālā nabadzības apkarošanas tīkla projektu vadītāja Rimgaile Baltute rakstiskā komentārā pauž pārliecību, ka atsevišķi izdalīt rīcību attiecībā uz pansionātiem un krīzes vadību kopumā nevar. Tas viss iet roku rokā, un, lai arī kļūdu, tā pat, kā atbilstošu rīcību, bijis gana, tomēr visnepiedodamākais ir tas, ka krīze tika izmantota politiskajām cīņām.

Mana lielākā vilšanās ir tajā, ka pandēmija tika izmantota politiskajām cīņām. 2020. gada rudenī mums bija parlamenta vēlēšanas, un piedzīvojām ļoti daudz populistiskus solījumus un rīcības. Piemēram īsi pirms vēlēšanām senioriem izmaksāja trīspadsmito pensiju. Šo naudu, mūsuprāt, varēja ieguldīt, palīdzot smagāk skartajiem. Ir eksperti, kas uzskata, ka arī otrā viļņa ierobežojumus ieviesa vēlāk tieši vēlēšanu dēļ. Un tas maksājis daudz dzīvību.

Visi kā viens, neskatoties uz to, vai runā Lietuvas vai Igaunijas ministrijas pārstāvis, nevalstiskā organizācija vai pansionāta vadība, norāda, ka pandēmija jaunas problēmas sistēmā kopumā nerada. Tā vienkārši ļoti sāpīgā veidā izgaismojusi jau sen esošos trūkumus - pansionātu negatavību sniegt pietiekoši kvalitatīvu, tostarp, pamata veselības aprūpi, lai izvairītos no saslimstības izplatības. Tas, savukārt, saistīts ar sliktu infrastruktūru un darbinieku trūkumu, kas nozīmē gan to, ka nav, kas aprūpē cilvēkus, gan arī to, ka tie, kuri strādā, to dara vairākās darba vietās, tā izplatot vīrusu. Jācer, ka visu šo šķietami nebeidzamo apli tomēr izbeigs vakcīna.

Biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" valdes locekļa Andra Bērziņa situācijas vērtējums.