Pašaizliedzīgi gādīga par dzimtenes kultūru. Tā var raksturot ASV dzīvojošo latvieti Līviju Kalniņš-Buku, kura, būdama cienījamā vecumā, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ziedojusi desmit tūkstoš eiro. Dāvinājums bibliotēkai ļāvis iegādāties vairāk nekā 300 vērtīgus izdevumus un gadsimtu senas atklātnes. Visi materiāli ir saistīti ar Latviju un tās vēsturi.

Rokās turot nelielu kaudzi ar gadsimtu senām pastkartēm, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas bibliogrāfe Līga Goldberga stāsta, ka visas 60 jauniegūtās pastkartes ir saistītas ar Latviju un tās vēsturi. Lai gan vairākas uz kartītēm redzamās fotogrāfijas ir uzņemtas Pirmā pasaules kara laikā, kvalitāte tām ir augsta.

Lai vēsturiskās liecības iegādātos, tās meklēja Vācijas antikvariātos. Pastkartes un vēl vairāk nekā 200 dažādu grāmatu, rakstu krājumu un periodisko izdevumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas plauktos nebūtu nonākušas bez ziedotājas palīdzības. Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošā Līvija Kalniņš-Buka bibliotēkai veltījusi 10 tūkstoš eiro. Tā kā ziedotāja neesot norādījusi, ko vēlas, lai bibliotēka iegādājas par viņas naudu, tad iestāde izvēlējusies nopirkt izdevumus, kuriem ir kāda saistība ar Latviju, stāsta bibliotēkas Krājuma attīstības vadītāja Aivija Everte-Pole.

Lai gan mūsdienās zinātnē dominē angļu valoda, visi jauniegūtie izdevumi ir vācu valodā. Everte-Pole skaidro, ka Latvijas kultūras vēstures pētniekiem tā ir īpaši svarīga.

Ja salīdzina iespieddarbus ar atklātnēm, tad tie nav tik seni. Vecākajam pirkumam ir vairāki desmiti gadu, taču vairums no tiem ir izdoti šajā gadsimtā. Bibliotēkas pārstāve stāsta, ka šos izdevumus ieteica iegādāties literatūrzinātnes pētnieki, kuru vidū ir arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija. Viņam visliekāko interesi esot radījušas grāmatas par Vācijas kultūras vēsturi un Vācijas un Latvijas kultūras kontaktiem Apgaismības laikmetā. Viņaprāt, dāvinājums ir vērtīgs ne tikai studentiem un kultūras speciālistiem, bet arī plašākam interesentu lokam.

Lai gan Nacionālā bibliotēka visus izdevumus, grāmatas un citus vērtīgus materiālus iegādājas saviem spēkiem, vairākus informācijas avotus palīdz iegūt bibliotēkas Atbalsta biedrība, kas cenšas piesaistīt ziedotājus. Krājuma attīstībai saņemto ziedojumu skaits esot liels, taču Līvijas Kalniņš Bukas dāvinājums ir viens no ražīgākajiem. Organizācijas direktore Kārina Pētersone stāsta, ka pēdējos desmit gados lielāku summu ir dāvinājusi vien „Swedbank” – 10 tūkstoš latu – un kāda anonīma ziedotāja, bibliotēkai veltot 100 tūkstoš dolāru. Atzinīgus vārdus vadītāja velta arī jaunākajam dāvinājumam.

Ar Līviju Kalniņš-Buku Latvijas Radio tā arī neizdevās sazināties. Bibliotēkas Atbalsta biedrībā teic, ka ziedotāja jau ir cienījamā vecumā, tāpēc no publicitātes atsakās. Lai pateiktos ziedotājai un lai par viņas dāvinājumu zinātu plašāks cilvēku loks, Līvijas Kalniņš Bukas vārds jau ir iegravēts uz sienas pie galvenās ieejas.