Aptauja liecina, ka 32% Baltijas valstu iedzīvotāju plāno tuvāko divu gadu laikā iegādāties automašīnu, apmēram tikpat plāno pirkt mašīnu tuvākajos 10 gados. Lai gan interese par videi draudzīgām automašīnām – hibrīdiem un elektroauto palielinās, tomēr lielākā daļa plāno iegādāties lietotas automašīnas ar dīzeļa vai benzīna dzinējiem. Kāda ir elektroauto uzlādes infrastruktūra Latvijā un kādi faktori bez cenas vēl ierobežo iedzīvotāju vēlmi iegādāties videi draudzīgus auto?

"Swedbank" auto finansēšanas jomas vadītājs Sergejs Romaņuks stāsta, ka bankas veiktā aptauja liecina - tuvāko 10 gadu laikā lielākā daļa jeb 60% Latvijas iedzīvotāju plāno pirkt lietotas automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Aktīvākie elektroauto pircēji Baltijas valstīs ir igauņi, kas vairāk pērk arī jaunas automašīnas.

Aptauja rāda, ka ar katru gadu palielinās iedzīvotāju interese par videi draudzīgām automašīnām. Kā norāda Sergejs Romaņuks no "Swedbank", valsts atbalsts interesi veicina, bet joprojām pastāv arī daudzi mīti.

Runas par to, ka elektroauto uzlādes iespējas Latvijā ir sliktas, patiešām ir mīts. Šo un citus mītus gatavi skaidrot šoruden dibinātās Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvji. Valdes loceklis Jānis Bekers stāsta, ka viņu mērķis izglītot sabiedrību par elektroauto priekšrocībām, tādējādi sekmējot videi draudzīgāku auto izplatību.

Informācija Latvijas Elektroauto biedrības mājas lapā liecina, ka šobrīd Latvijā ir 499 publiskās uzlādes stacijas un reģistrēti 5314 elektroauto. Jānis Bekers uzsver, ka valsts atbalstu elektroauto iegādei vajadzētu uzlabot.

Šobrīd iedzīvotāji ar valsts atbalstu iegādājušies vairāk nekā 1100 elektroauto, gandrīz pusi nopirkuši rīdzinieki, seko Pierīgas novadi. Vidēji mēnesī nopērk ap 50 automašīnas, galvenokārt jaunas un vidējā cena ir no 30 000 līdz 50 000 eiro bez PVN.