Risinot vienu no lielākajām problēmām veselības nozarē – personāla trūkumu, kas sevišķi akūti jūtams ārpus Rīgas, Veselības ministrija kopš 2017. gada īsteno kompensāciju projektu ārstu piesaistei darbam reģionos. Ārsti, medicīnas māsas un ārstu palīgi darbam reģionālajās klīnikās vai ģimenes ārstu praksēs tiek piesaistīti uz pieciem gadiem, pretī saņemot pārcelšanās kompensācijas. Līdz šim šādi izdevies ieinteresēt vairāk nekā 1500 mediķu, tomēr arvien augošo darbinieku trūkumu šādi nevar panākt, kur nu vēl apsteigt.

"Izmantojot Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļus, Veselības ministrija izstrādāja Ministru kabineta noteikumus, kur paredz kompensācijas tām ārstniecības personām, kuri izvēlas darbu reģionos. Kopumā programmai pieejami aptuveni 10 miljoni. Atbalstu es sadalītu trīs pamatvirzienos: pirmais ir vienreizēja pārcelšanās kompensācija, kas izmaksājama ārstniecības personai piecu minimālo algu apmērā. Nevis valsts minimālās algas, bet konkrētas kategorijas ārstniecības personas minimālā alga atbilstoši ministru kabineta noteikumiem. Un vēl papildus viena alga par katru ģimenes locekli. Atbalstu saņemot, ārstniecības personai jānoslēdz līgums ar ārstniecības iestādi un jānodrošina, ka viņš tajā vietā strādās piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas."

Šādi intervijā kolēģei Artai Skujai 2017. gadā tolaik nule uzsāktā projekta darbības pamatprincipus skaidroja Veselības ministrijas pārstāvis Jevgeņijs Blaževičs. Ārstam, medicīnas māsai, vecmātei vai ārsta palīgam, kurš izvēlētos strādāt reģionā, pienāktos vienreizējs pārcelšanās pabalsts. Tā apmērs palielinātos atkarībā no tā, cik ģimenes locekļu pārceltos ārpus Rīgas kopā ar ārstniecības personu. Būtu jānoslēdz līgums, apņemoties reģiona ārstniecības iestādē nostrādāt piecus gadus.

Šogad projekts noslēdzas; viens no ārstiem, kurš vēl paspējis ielēkt tā pēdējā vagonā, ir Gustavs Laurāns – rīdzinieks, vidējo izglītību ieguvis Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, no tās ar labām ķīmijas zināšanām un interesi par medicīnu startējis Rīgas Stradiņa Universitātē.

Studiju laikā Gustavs Laurāns iepazinies ar savu nākamo sievu, apprecējies un izveidojis ģimeni – pārim ir divi bērni. Kaļot nākotnes plānus, sākuši apsvērt iespēju dzīvot un strādāt ārpus Rīgas.

Par iespēju par pārcelšanos no Rīgas uz mazpilsētu saņemt kompensāciju ķirurgam pastāstījuši kolēģi. Apmēram pirms gada – laikā, kad kārtojis sertifikātu – Gustavs Laurāns arī pieteicies dalībai programmā. Kad formalitātes nokārtotas, šī gada sākumā ārsts saņēmis vienreizēju pārcelšanās kompensāciju – ap 10 000 eiro, pretī apņemoties piecus gadus strādāt Cēsu klīnikā vienu pilnu slodzi.

Gustavam Laurānam domas par darbavietas maiņu neesot – Cēsu klīnikā patīkot gan kolektīvs, gan pati iestāde, kur nesen veikts remonts un labiekārtošana. Jautāts par to, vai Rīgā jaunam ārstam tomēr nebūtu vairāk iespēju un vai darbs kādā lielā universitātes klīnikā nebūtu prestižāks, ķirurgs atbild – apvienot pamatdarbu ar praktizēšanos citās klīnikās arī neesot aizliegts. Taču viņam pirmajā vietā tomēr bijusi mazpilsētas kā patīkamas dzīves vides izvēle; kompensācija nākusi kā noderīgs bonuss.

Kopumā projekta gaitā līdz šim noslēgti 1522 kompensācijas līgumi. Finanšu atbalstu saņēmuši 252 ārsti, 267 ārsta palīgi, 301 medicīnas māsa, 20 vecmātes, 42 fizioterapeiti, 10 ergoterapeiti, kā arī zobārsta asistenti, zobu higiēnisti, mākslas terapeits un audiologopēds; sākotnēji plānotie 10 miljoni eiro pieauguši līdz 17 miljoniem, naudu šim nolūkam pārceļot no citiem Eiropas Savienības finansētiem projektiem. Kaut gan projekta īstenošanu var uzskatīt par veiksmīgu un nospraustos mērķus – par sasniegtiem, mediķu trūkuma problēmu šādi izdevies atrisināt tikai pavisam nedaudz, atzīst Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.