Pasākumu ciklā popularizēs sakrālās vērtības Latvijā

Latvija ir ļoti bagāta ar sakrālā mantojuma vērtībām, kas unikālas arī Eiropas mērogā, bet mēs paši vēl tās pazīstam un novērtējam ļoti maz. Lai popularizētu sakrālās vērtības, Nacionālā kultūras pārvalde šonedēļ sāk izzinošu pasākumu ciklu “Sakrālais mantojums – jaunas atklāsmes”. Līdz septembra sākumam notiks četri pasākumi, kas piedāvās dziļāk ielūkoties četru kristīgo konfesiju mākslas vērtībās un citās bagātībās.

Ikviens ir pamanījis, cik spilgti Rīgas panorāmā izceļas zeltītais kupols, kas grezno Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu namu. Bet, ja teju ikviens pazīst šo ārējo veidolu, tad ļoti maz būs tādu, kas zinās, kādas unikālas vērtības sevī glabā pats šis nams. Izrādās, tās apbrīno pat kultūras mantojuma speciālisti ārzemēs, par savu pieredzi stāsta mākslas vēsturniece, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciāliste Elvita Ruka:

“Es pagājušajā gadā beidzu vēl vienu starptautisku mākslas izglītības augstskolu, un kad parādīju šo Grebenščikova draudzes sakrālā mantojuma kopumu Tretjakova galerijas speciālistiem, viņi izteica lielu apbrīnu un bija pārsteigti, ka šis mantojums ir tik maz popularizēts. Jā, tā ir milzīga bagātība.”

Vecticībnieku sakrālā mantojuma iepazīšanai būs veltīts viens no cikla “Sakrālais mantojums – jaunas atklāsmes” pasākumiem, un cikla ideja kopumā ir sākt aizpildīt baltos plankumus mūsu zināšanās par sakrālā mantojuma vērtībām. Elvita Ruka arī ir projekta idejas autore un kuratore:

“Sakrālais mantojums ir viena no visbūtiskākajām mūsu materiālā mantojuma sastāvdaļām. Dīvainā kārtā tas ir arī viens no baltajiem plankumiem muzeoloģijas izpratnē. Jo mums nav ne reliģiju muzeja, ne sakrālā mantojuma centra – nav tādas vietas, kur kopumā saprast, kam mūsu tauta un valsts dažādos laikos ir ticējusi, kāda ir mūsu kristietības vēsture.”

Programmu 4. augustā atklās katoļu baznīcas mantojumam veltīts pasākums Aizputē, kas top visciešākajā sadarbībā ar priesteri Andri Vasiļevski. Viņš pats ir izcils mantojuma idejas virzītājs, īpaša viņa aizrautība ir liturģiskie tērpi. Pateicoties viņa enerģijai un zināšanām, šis mantojums iekļauts arī valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.

Pasākumā Aizputē tas tiks īpaši aktualizēts izstādē Aizputes muzejā ar nosaukumu “Kā zied Kurzemes ornāts?”, ko papildinās arī konference par katoļu sakrālo mantojumu Kurzemē un vēl citi notikumi.

Augusta nogalē gaidāms arī izzinošs pārgājiens, kurā apceļos Latvijā vissenāko sakrālo celtņu drupas, bet septembra sākumā būs kārta pareizticīgo mantojumam, ko pārstāvēs Jēkabpils Vissvētās Dievmātes patvēruma baznīca, kas ļoti lēnām, bet atdzimst. Tajā īpašs akcents būs uz horugvijiem, stāsta Elvita Ruka.

“Horugviji ir procesuālie karogi. Tie bija iemesti vienkārši vienas citas baznīcas bēniņos un pilnīgi nejauši izvilkti, nopurināti un atklāts, ka tas ir ļoti sens, smalks un dārgs zelta izšuvums. Pateicoties tam, arī šie karogi ir ceļā uz pieminekļu statusu. Un šis ir tas gadījums, kas apliecina, ka vēl joprojām šajā jomā iespējams ko atrast.”

Cikls “Sakrālais mantojums – jaunas atklāsmes” noslēgsies Jēkabpilī septembra sākumā, bet tā pirmais pasākums tātad būs 4. augustā Aizputē, veltīts katoļu sakrālajam mantojumam Kurzemē.