Klajā nākusi jauna grāmata par psiholoģiski smagu, bet allaž aktuālu tēmu – 1941. gada deportāciju. Dzintaras Gekas darbā „Mātes Sibīrijā” apkopotas ap 300 izsūtīto bērnu un māšu atmiņas par tolaik piedzīvoto. Lai gan par šo neizdzēšamo un rūgto sadaļu Latvijas vēsturē ir daudzkārt runāts, autore uzskata, ka tēma īpašu aktualitāti ir ieguvusi tieši tagad.

1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Daudzas no tām bija mātes un bērni, kas nokļuva tūkstošiem kilometru attālumā no dzimtenes jeb Sibīrijā un Kazahstānas ziemeļos. Tur viņiem bija jāstrādā mežrūpniecībā, kolhozos un padomju saimniecībās. Tā teikts fonda „Sibīrijas bērni” pazīstamās kinorežisores Dzintras Gekas jaunākajā grāmatā „Mātes Sibīrijā”, kurā apkopotas izsūtīto māšu un viņu bērnu intervijas, kas veiktas 2000. gadu sākumā.

Kopumā grāmatā publicētas 18 sieviešu drūmas un smagas atmiņas par piedzīvoto. Tās ir papildinātas ar viņu ģimeņu, izsūtījuma laika dzīves apstākļiem un dokumentu melnbaltām fotogrāfijām.

Vairāk nekā 270 bērnu atmiņās dominē skaudri iespaidi. Daudzi no bērniem bija vien pāris gadus veci vai pat vēl mazāki. Piemēram, Andrejam Albatam deportācijas laikā esot bijis vien septiņi vai astoņi mēneši. No Sibīrijas viņš atminoties, ka vienmēr gribējās ēst.

Dzintra Geka stāsta, ka grāmatu „Mātes Sibīrijā” izdot lūguši izsūtītie bērni, ar kuriem viņa tikās pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad meklēja varoņus dokumentālajai filmai „Sibīrijas bērni”. Pēc vairākiem gadiem ar tādu pašu nosaukumu divos sējumos iznāca grāmata, kurā ietilpa tikai pāris izsūtīto māšu intervijas.

Grāmatu viņa sāka veidot pirms diviem gadiem. Pa šo laiku vairāk nekā 80 gadus vecās cilvēku atmiņas, sāpes un emocijas Ukrainas kara kontekstā kļuvušas jo īpaši aktuālas, par kurām Geka uzskata, ka jārunā pēc iespējas vairāk un biežāk.

Lai gan kinorežisore savā ilggadējā karjerā par izsūtītajiem uz Sibīriju uzņēmusi daudzas filmas un izdevusi vairākas grāmatas, viņa aktīvi turpina darbu, un pēc pāris gadiem varētu nākt klajā jauna grāmata, kas būtu veltīta Sibīrijā dzimušajiem.