Pēc dažiem mēnešiem plānots uzsākt Rīgas filharmonijas projektēšanu

Ja viss ritēs, kā plānots, tad pēc dažiem mēnešiem tiks uzsākti akustiskās koncertzāles jeb jaunās Rīgas filharmonijas projektēšanas darbi. Koncertzāle taps, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu.

Pirms pusgada noslēdzās projekta metu konkurss, kurā uzvarēja arhitektu biroju "Mailītis Arhitekti" un "MARK arhitekti" darbs ar devīzi "Baltijas mirdzums". Šobrīd jau izveidota starptautiska projektētāju komanda, projekta īstenotājiem norit sarunas ar pasūtītāju - Rīgas domi par tehniskiem jautājumiem, kam sekos starta šāviens projektēšanas uzsākšanai.

Šodien, 12. jūnijā, brūzī "Manufaktūra", kas novērtēts ar arhitektūras balvu, notiks tikšanās ar topošās koncertzāles arhitektiem Austri Mailīti un Jāni Sauku. Viņi stāstīs par iecerēm un izaicinājumiem, radot tik ilgi gaidīto "mūzikas māju" Rīgā.

Pēc šī brīža scenārijiem plānots, ka pēc pieciem vai sešiem gadiem bijušais Kongresu nams būs pārtapis gaišā, laikmetīgā un aicinoši atvērtā koncertzālē. Tieši atvērtību kā vienu no pārbūves galvenajiem kodiem izceļ arhitekts Austris Mailītis. Šobrīd esošā ēka ir visai noslēgta un nepieejama, bet jaunais projekts to paredz atvērt trijos virzienos – gan pret pilsētu, gan parku, gan arī uz augšu pa vertikāli, kas nepieciešams, lai izveidotu lielāka izmēra zāli ar izcilu akustiku.

Bet šie trīs atvērumi nepaliks tukši, tie tiks piepildīti, un šim piepildījumam ir cieša saistība ar projekta devīzi "Baltijas mirdzums, skaidro Austris Mailītis.

Pats svarīgākais koncertzālei, protams, ir kvalitatīva un pilnvērtīga akustika. Šai saistībā tiks veidots lielāks akustiskais tilpums un šai jomā arhitekti sadarbojas ar vācu akustiķiem, kam ir liela pieredze arī tieši, strādājot ar jau esošu koncertzāļu pārveidi, stāsta arhitekts Jānis Sauka.

Līdzās Lielajai zālē koncertzālē būs vēl vairākas zāles, to vidū, Mazā zāle un daudzfunkcionālā zāle. Ēka būs ne tikai koncertu vieta, bet mājvieta arī Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Latvijas Radio bigbendam, Latvijas Radio korim, gandrīz pusi no ēkas aizņems mūziķu darba telpas un mēģinājumu zāles.

Saplānot loģistiku, lai darbība varētu notikt vairākās zālēs vienlaicīgi, lai veiksmīgi nodrošinātu apmeklētāju plūsmu – ir viens no projekta sarežģītākajiem uzdevumiem. Tomēr pats lielākais izaicinājums ir sabalansēt esošās ēkas rekonstrukciju ar jauna, spēcīga tēla izveidi.

Kā zināms, pārbūvēt vienmēr ir krietni sarežģītāk nekā celt no jauna, bet no otras puses, tā ir laba iespēja jaunai un aktuālai pieejai.

Kā uzsver arhitekti – esošā ēka tiks rekonstruēta cieņpilni, iespēju robežās saglabājot kultūrvēsturisko un vērtīgo, piemēram, ārējā apdarē redzamo sārto dolomītu, kas ir Latvijas akmens, nācis no Kranciema dolomīta atradnēm.

Diezgan droši, ka pēc rekonstrukcijas interjerā atgriezīsies arī slavenā, sešus metrus augstā Kongresu nama lustra, lieta Līvānu stikla fabrikā. Andreja Upīša piemineklis gan pēc pārbūves tiks pārvietots uz citu vietu.

Pēc dažiem mēnešiem plānots uzsākt projektēšanas darbus, kas varētu aizņemt divus gadus, būvniecība savukārt ilgt trīs gadus, tādējādi Jaunā Rīgas filharmonija darbību varētu uzsākt 2029. vai 2030.gadā.