Pērnā gada laikā izdoti 54 Latvijas autoru darbi kopumā 19 valstīs. Visvairāk grāmatas iznākušas lietuviešu, igauņu un spāņu valodās, bet visvairāk tulkotākie autori bijuši Anete Melece, Nora Ikstena un Semjons Haņins.Pērn populārākais tulkotais darbs bijis Anetes Meleces grāmata bērniem "Pazudušais miedziņš". Bet pēdējo septiņu gadu laikā kopumā vistulkotākais ir Noras Ikstenas romāns "Mātes piens", un interese par to turpinās.

Kas veicina ārvalstu izdevēju interesi par mūsu grāmatām un kā viņi izvēlas, ko tulkot, skaidro platformas "Latvian Literature" pārstāve Rita Dementjeva.

Rita Dementjeva: "Kas jūs visvairāk interesē? Mēs tad varam no tāda viedokļa apskatīties… Tā, šeit mums ir korejiešu valodā Jura Kronberga un Anetes Meleces "Laika bikses", šeit ir Andra Kalnozola "Kalendārs mani sauc" igauņu valodā, Anetes Meleces "Kiosks’’ grieķu valodā"."

Ar Ritu Dementjevu tiekos platformas "Latvian Literature" birojā, kur visas pērn ārzemēs izdotās Latvijas grāmatas ir iespēja aplūkot vienkopus. Pamatā tie ir mūsdienu autoru darbi, bet ir arī nedaudzu klasikas darbu tulkojumi, to vidū, Jāņa Akuratera "Kalpa zēna vasara" ukraiņu valodā, Annas Brigaderes "Dievs, Daba, Darbs" lietuviešu valodā, Alberta Bela "Būris" spāņu valodā un Imanta Ziedoņa "Krāsainās pasakas" franču valodā.

Francijā iznākusi arī Latvijas laikmetīgās prozas antoloģija, Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājums "Pieaugušie" un vairākas grāmatas bērniem, bet Vācijā – latviešu laikmetīgās dzejas antoloģija, Gunara Janovska romāns "Pilsēta pie upes", Lauras Vinogradovas garstāsts "Upe" un vēl virkne citu darbu, stāsta Rita Dementjeva.

Prieks arī par to, ka izdodas apgūt jaunas teritorijas, jo divi darbi – Noras Ikstenas "Mātes piens" un Anetes Meleces "’Kiosks" - pagājušajā gadā iznākuši holandiešu valodā, kurā ilgus gadus nebija iznācis nekas no latviešu literatūras.

Līdzās Brendai Lelie ir vēl virkne tulkotāju, kurus pašus ļoti piesaista latviešu literatūra, un viņi paši arī uzrunā izdevējus kādas grāmatas tulkošanai – viņu vidū franču tulkotājs Nikolā Ozano, spāņu tulkotājs Rafaels Martins Kalvo, itāļu tulkotāja Margarita Karbonāro un citi.

Viens no pašiem nozīmīgākajiem mehānismiem ārzemju izdevēju piesaistei ir platformas "Latvian Literature" divreiz gadā rīkotie grantu konkursi Latvijas literatūras tulkošanai un izdošanai ārzemēs, tāpat platforma trīs reizes gadā rīko ārzemju izdevēju un mediju festivālu un vizītes Rīgā un vēl citas aktivitātes, kas nes arvien labākus augļus.

Viens no žanriem, kas interesē ārzemju izdevējus, ir bērnu literatūra, un pērn tieši mūsu grāmatas bērniem tulkotas visvairāk. Īpaši šai ziņā izceļas Anetes Meleces darbi, gan viņas pašas pilnībā veidoti, gan citu autoru grāmatas ar viņas ilustrācijām. Grāmatai "Pazudušais miedziņš" vien ir pieci tulkojumi – katalāņu, vācu, grieķu, spāņu un korejiešu valodās. Joprojām tiek tulkots arī viņas "Kiosks", ar ko sākās viņas grāmatu slavas gājiens pasaulē un, kam pateicoties, izdevēji ieinteresējās arī par citiem viņas darbiem.

Anete Melece izceļ izdevniecības "Liels un mazs" milzīgo ieguldījumu viņas grāmatu popularizēšanā un atzīst, ka viņu pašu pārsteidz tas, ka viņas grāmatas spēj uzrunāt tik dažādu kultūru cilvēkus.

Vairāki tulkojumi pērn bija arī Anetes Meleces grāmatai "Kiosks", kuras stāsts turpina apdzīvot arī dažādas skatuves. Pēc tā motīviem Diseldorfā jau bijusi skatāma bērnu opera, mūsu pašu Leļļu teātrī tapusi izrāde, šobrīd Prāgā un Brno Čehijā tiek izrādīts kustību teātra iestudējums, un februāra beigās būs pirmizrāde leļļu teātra izrādei Šveicē, kas arī balstīta "Kioska" stāstā.