Lai arī pēdējos trīs gados e-komercijas apjoms Latvijā bijis ar strauju, pieaugošu tendenci, tomēr pēdējos trīs mēnešos temps sācis nedaudz bremzēties. Skaidrojam, vai e-komercijas izrāviens bija īslaicīgs pandēmijas laika uzplaiksnījums vai iepirkšanās internetā ir uz palikšanu.

Ja pandēmijas laikā cilvēki piespiedu kārtā aizvien vairāk sāka izmantot e-komercijas iespējas, tad tagad šādu ārēju apstākļu nav. Tomēr statistikas dati ļauj secināt, ka aizvien vairāk cilvēku iepērkas tiešsaistē, stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Kopumā 2022. gadā nepilni 70% no Latvijas iedzīvotājiem bija tādi, kuri kaut reizi ir veikuši pirkumus internetā.Savukārt, ja runā par e-komercijas apjomu kopumā, tad dati liecina, ka lai arī pēdējos trīs gados e-komercijas apjoms Latvijā bijis ar strauju, pieaugošu tendenci, tomēr pēdējos trīs mēnešos temps sācis nedaudz bremzēties.

Faktu, ka e-komercijas izaugsme nedaudz sabremzējas apliecina arī digitālā mārketinga speciālists, aģentūras “New Black” vadītājs Artūrs Mednis. 2021. gads iezīmējas ar neraksturīgi strauju e-komercijas izrāvienu. Mednis skaidro, kādēļ tieši 2021. gadā e-komercija piedzīvoja tik strauju augšupeju, ja pandēmijas laika stimuli bija mitējušies.

Viena no e-komercijas jomām, kas kopš pandēmijas piedzīvoja ievērojamu pieaugumu ir ēdienu un pārtikas piegāde.

Faktu, ka pārtikas piegāde nebūt nepiedzīvo norietu apliecina virtuālā pārtikas veikala „Bolt Market” vadītājs Latvijā Jānis Rimicāns. Uzņēmums Latvijā darbu sāka pirms diviem gadiem.

Visi Latvijas Radio aptaujātie eksperti ir vienisprātis – e-komercija Latvijā ir uz palikšanu. Tomēr, lai arī pieprasījums pēc pirkumiem internetā aizvien ir augsts, uzņēmumi uz pandēmijas laika lauriem gulēt nevar.