Personas dzimumā balstīta vardarbība Eiropas Savienībai gadā izmaksā 366 miljardus eiro.Šādu secinājumu izdarījis Eiropas Dzimumu vienlīdzības institūts, kurš veicis pētījumu, lai aprēķinātu, cik lielas ir gan tiešās, gan netiešāsvardarbības izmaksas. Vardarbība pret sievietēm veido 79 procentus no šīm izmaksām – tie ir 289 miljardi eiro katru gadu. Latvijā šāda vardarbība izmaksā 1,6 miljardus ik gadu. Vai Latvijas atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajām organizācijām ir plāns, kā mazināt vardarbību, kas ne tikai no vardarbības glābtu līdzcilvēkus, bet palīdzētu arī valstij ietaupīt?

 

Eiropas Dzimumu vienlīdzības institūts aprēķinājis – personas dzimumā balstīta vardarbība Eiropas Savienībai ik gadu izmaksā 366 miljardus eiro. No tiem gandrīz 1,6 miljardi ir cena, kuru par vardarbību nākas maksāt Latvijai. Institūta direktore Karlīna Shēle (Carlien Scheele) rakstiskā komentārā publicējot pētījumu norāda – lielās izmaksas veido daudzi un dažādi faktori. Tieša palīdzība, piemēram, patversmes vardarbības upuriem, ir vien neliela daļu no milzu kopējiem izdevumiem.

 

Dzimumu vienlīdzības institūts aprēķinājis, ka lielākās izmaksas, aptuveni 56 procentus veido tieši fiziskā un emocionālā ietekme un ar tām saistītās sekas. Aptuveni piekto daļu sastāda, dažādu iesaistīto dienestu darbs cīņā ar vardarbības sekām. 14% izmaksu sastāda ekonomikā negūtie ienākumi no personas, kura vardarbības dēļ nevar, piemēram, strādāt. Tāpat kopējo izmaksu katlu papildina arī, piemēram, šķiršanās procesi, cīņas par tiesībām uz bērnu aprūpi, palīdzība ar mājvietas rašanu, bērnu aizsardzība un vēl virkne citu izdevumu, kuru varētu nebūt, ja nebūtu vardarbības. Šie dati iegūti balstoties iedzīvotāju skaita datos, katrā valstī 2019. gada sākumā.

Pamata izdevumi aprēķināti Lielbritānijā un tad tā pielīdzināta katrai Eiropas Savienības dalībvalstij ņemot vērā, cik katrā ir iedzīvotāju. Latvijas Radio vēlējās uzzināt arī labklājības ministrijas vērtējumu par esošo situāciju un iespējamajiem uzlabojumiem, lai mazinātu vardarbību un līdz ar to arī ietaupītu naudu.

Labklājības ministrijā gan skaidroja, ka persona, kura esot palīdzējusi tapt šim pētījumam un, kura bijusi eksperte dzimumu vienlīdzības jautājumos, nu devusies mūžībā, tādēļ pašlaik ministrijai nav atbilstoša speciālista šajos jautājumos. Bet ministrijas pārstāvis Egils Zariņš skaidroja – dažādas ar šiem jautājumiem saistītās problēmas ministrijai ir zināmas, pie tām strādā un ministrija aktīvi meklē arī jaunu darbinieku, kurš varēs turpināt risināt vardarbības un dzimumu vienlīdzības jautājumus.

Tikmēr daļa izmaksu ir saistītas arī ar iekšlietu ministriju. Ministres padomniece stratēģiskajā komunikācijā Linda Curika atzīst – neiepazīstoties ar pētījumu ļoti detalizēti, ir grūti arī sniegt smalku vērtējumu un redzējumu par situāciju, taču ministrija ir apņēmusies ar šiem datiem iepazīties un tos ņemt vērā spriežot par nepieciešamajām rīcībām konkrētajā jomā.

Ministru kabinetā ir iesniegti grozījumi Policijas likumā, kas ļaus varmāku nošķirt aizsargājamās personas, bez personas piekrišanas balstoties policijas vērtējumā uz vietas par iespējamu veselības vai dzīvības apdraudējumu. Vardarbība ģimenē attiecas ne tikai uz iekšlietām, bet arī uz tieslietu ministriju, labklājības ministriju, arī uz nevalstisko sektoru, ja mēs skatāmies uz tām izmaksām. Līdz ar to man ļoti grūti, pirms kāds ir iepazinies ar šo pētījumu, izdarīt plašākus secinājumus par izmaksām.

Cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības jautājumu konsultante Dace Kavasa pārstāvējusi Latviju – Eiropas dzimumu vienlīdzības institūtā, kas ir arī pētījuma autori līdz 2019. gadam. Kavasa uzsver – lielu daļu no kopējām izmaksām sastāda tā saucamā „neredzamā daļa”. Piemēram, policista atalgojums, kamēr viņš strādā pie konkrētā notikuma. Tas arī rada šo lielo summu, jo tiešās izmaksas, piemēram, patvēruma apmaksa, nebūt nav viss par ko vardarbības gadījumā valstij vai pašam cilvēkam jāmaksā. Šobrīd vardarbības situācija Latvijā gan nav iepriecinoša. Covid pandēmija to veicinājusi. Kavasa uzskata, ka savi mājasdarbi veicami gan valstij, gan arī sabiedrībai.

Sieviešu resursu centra „Marta” vadītāja Iluta Lāce ļoti atzinīgi vērtē to, ka šāds pētījums ir veikts. Viņa gan norāda, ka pētījuma, kura pamatdati iegūti Lielbritānijā, rezultātus ir grūti pielāgot Latvijai, jo krietni atšķirs pakalpojumu klāsts, kurus var saņemt vardarbības upuri un varmākas šeit un Lielbritānijā. Lāce gan uzskata, ka pētījumam jebkurā gadījumā ir liela vērtība.

Lai arī vardarbības radītajām izmaksām veltīts pētījums ir ļoti noderīgs, jo parāda gan tiešās gan slēptās izmaksas vardarbības seku novēršanai, tomēr pilnvērtīgas ainas ieraudzīšanai un problēmu apzināšanai pašlaik svarīgākais ir arī Latvijā sakārtot sistēmu, lai būtu pieejami dažādu veidu dati ar kuriem strādāt. Tomēr pati nozīmīgākā ir sabiedrības izpratnes veicināšana. Jo ikvienam jāsaprot, ka vardarbība nekādā mērā nav pieņemama. Jo visas šīs izmaksas ir tādas, kuru varētu nebūt – ja vien sabiedrībā nebūtu vardarbības. Tādā gadījumā šo naudu varētu izlietot daudzās citās jomās, kurās tā nepieciešama.