Kopš valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijā ieviesti gan alkohola pieejamības un lietošanas, gan reklāmas un tirdzniecības ierobežojumi, tomēr nereti tie bijuši tikai simboliski – jūtamu dzeršanas samazinājumu tie nav nesuši; Latvija samērā stabili atrodas Eiropas visvairāk dzerošo valstu galvgalī. Tā secināts šogad publicētā pētījumā par alkohola ierobežošanas politiku Latvijā*. Pētījuma autori arī uzsver, ka sevišķi pēdējos gados likumdevēju fokuss šajā jomā no sabiedrības veselības uzlabošanas novirzījies uz ekonomiskiem un politiskiem mērķiem.

 

Pētījums aptver 30 gadus ilgu laika posmu no 1990. līdz 2020. gadam. Tajā salīdzināts, vai dažādi alkohola patēriņu ierobežojoši pasākumi nacionālajā likumdošanā sakrīt ar tiem, kurus par efektīviem atzinusi un rekomendē Pasaules Veselības organizācija.

 

Secināts, ka Latvija sevišķi aktīvi šajā ziņā uzlabojusi un papildinājusi likumus un noteikumus līdz 2004. gadam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, piemēram, nosakot vecuma ierobežojumus grādīgo dzērienu pircējiem vai ierobežojot alkohola reklāmu plašsaziņas līdzekļos, taču vēlāk bijusi vērojama zināma stagnācija, atzīmē pētījuma līdzautore, Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Elīna Vrobļevska.

Pētniece uzskaita: Latvijā vispār nav regulējuma alkohola reklāmai sociālajos medijos un internetā, turpretī, piemēram, Lietuvā šie jautājumi sakārtoti jau pirms 10 gadiem. Situāciju vēl vairāk pasliktinājis tas, ka kovida pandēmijas laikā tikai atļauta alkohola tirdzniecība internetveikalos. Vairāk varētu darīt arī alkohola tirdzniecības vietu un laika ierobežošanā: