Gada laikā pilnīgi visiem kurināmiem ir pieaugusi cena. Visvairāk gāzei – desmitkārtīgi. Bet arī pārējiem vietējam atjaunīgajiem energoresursam, piemēram, šķeldai cena gada laikā pieaugusi divas, divas ar pusi reizes. Latvijas Radio aptaujātie eksperti pauž, ka šķeldas cenu uzkurina ne vien pieprasījums eksportā, bet arī pārspīlētais pieprasījuma kāpums vietējā tirgū. Eksperti lēš, ka cenas nevar traukties augšup mūžīgi, bet pagaidām ir grūti prognozēt, kad cenu kāpums mitēsies.

Latvijā centralizētā siltumapgādē 54% ir atjaunīgiem energoresursi, proti, šķelda un 46% dabasgāze. Tāpat lielā apmērā siltumapgādē privātmājām, it īpaši laiku apvidos, tiek izmantota malka un joprojām Latvijā ik gadus sadedzina apkurei iespaidīgu apjomu malkas. Cena pēdējā gada laikā gājusi augšup visiem kurināmiem – sākot no gāzes un beidz ar šķeldu un granulām, teic Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente, SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Cenas pieaugums gada periodā ir desmitkārtīgs. Arī granulu tirgū cena ir svārstīga, jo samazinājusies granulu pieejamība. Daudzi no gāzes katliem pāriet uz granulu katliem.

Arī Latvijas atjaunīgais resurss – šķelda – gada laikā ievērojami sadārdzinājies. Šķeldu izmanto centralizētā siltumapgādē.

Ina Bērziņa-Veita akcentē, ka pozitīva ziņa, ka Latvijas valsts meži nedaudz palielina apjomus šķeldai, un šajā apkures sezonā saražos papildu 180 tūkstošus berkubikmetru enerģētiskās šķeldas. Tas palīdzēs tirgū mazināt cenas spiedienu. Tāpat ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība vakar vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu. Zemkopības ministrijas ekspertu indikatīvās aplēses liecina, ka tas ļautu par 20% palielināt Latvijas šķeldas pieejamību. Un tas atstātu iespaidu gan uz cenu, gan piegādēm.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente atzīst, ka Latvijas eksporta regulēšana kā ES dalībvalstij ir ierobežota, bet, viņasprāt, valdībai risinājumi ir jāmeklē, piemēram, veidojot stratēģiskās šķeldas rezerves, lai savus iedzīvotājus nodrošinātu ar apkuri. Tāpat, viņasprāt, būtu jāmēģina regulēt iekšējo tirgu.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss teic, ka ar granulām jau ir nedaudz sarežģītāk, bet tāpat apkures katlu ar granulām var piepildīt reizi nedēļā un neuztraukties.

Klauss stāsta, lai arī cenu atšķirība starp dažādiem kurināmiem ir ievērojama, pārslēgšanās no viena kurināmā uz otru nemaz nav tik veikla. Vieglāk tas ir mājsaimniecībām, kurām ir gāzes apkure un vēl saglabājušās malkas krāsnis. Tās, pieaugot gāzes cenai, var izmantot alternatīvu.

Klauss min, ka šobrīd šķeldas cenu uzkurina arī pārspīlētais pieprasījuma kāpums, vēlme veidot rezerves. Uz jautājumu, cik ilgi cenas kurināmajiem turpinās kāpt, Klauss, ka cenām kaut kad vajadzētu samazināties, bet, kad tas notiks ir grūti atbildēt, jo tirgū lielā mērā cenu nosaka pircēja vēlme pirkt, un šobrīd tā ir ļoti liela. Līdz ar to ir radīts negaidīti liels īstermiņa pieprasījums un lielai daļai ir ticība, ka rīt par kurināmo maksāsim dārgāk nekā šodien.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts pauž, ka šobrīd pieprasījumu pēc šķeldas visvairāk kurina privātmāju īpašnieki, un arī pašvaldības veic iepirkumus, bet uzņēmēji nevar garantēt, kāda būs cena rudenī. Arī pieprasījums eksportā dod savu artavu šķeldas cenu kāpumam. Eglīts uzsver, ka Latvijā saražo pietiekami šķeldu, lai pietiktu gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Jānis Eglīts nenoliedz, ka energoresursu cenām lielākais pieaugums vēl var būt priekšā, bet vienlaikus viņš pauž cerību, ka tas ir jau aiz muguras.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts pauž, ka karš var beigties tikai ar Vladimira Putina režīma krišanu Krievijā, un, tik ilgi, kamēr karš Ukrainā turpināsies, tik ilgi pasaules tirgū kurināmiem būs neskaidrības un cenas svārstības.