Jau pērn, Latvijā sākoties Covid-19 saslimušo skaita straujam pieaugums, mediķi par darbu īpašajos apstākļos saņēma piemaksas. Lai arī šogad mediķu piemaksām, iespējams, varētu tikt izmaksāta pat piecas reizes lielāka naudas summa nekā pērn, arvien vairāk paši mediķi runā, ka grūto darbu slimnīcās ar Covid-19 pacientiem, atalgot tikai ar lielāku naudu, var būt par maz. Arvien vairāk tiek runāts par izdegšanas sindromu. Darbs nesniedz gandarījumu, un daudzi mediķi tam neredz ne gala, ne malas, jo valstī joprojām ir pārāk liels nevakcinēto skaits.

Latvijas Radio satikās ar Kristu. Viņa ir Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studente un šī gada janvārī pieņēma lēmumu strādāt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Covid pacientu nodaļā. Krista ir pārliecināta - piemaksas mediķiem, kuri strādā ar Covid pacientiem ir pamatotas, jo tas ir bīstamāks un arī sarežģītāks darbs gan emocionāli, gan arī fiziski, kaut vai tikai tādēļ, ka pie pacientiem saslimstības pīķa laikā jādodas īpašos tērpos. Krista uzskata - ja nebūtu piemaksu, tad daudzi izlemtu par to pašu naudu strādāt vienkāršāku darbu.

Ar Covid pacientiem diendienā saskaras arī Arnis. Viņš vēlējās palikt anonīms un tāpēc Latvijas Radio viņa vārdu mainīja. Viņš strādā kādā no Rīgas slimnīcām, taču Covid pacientus aprūpē savā otrā darbā – neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Arnis uzskata, ka tas, cik Covid piemaksas ir motivējošas, ir atkarīgs no katra cilvēka, taču nevar cerēt, ka ar tām vien izdosies nebeidzami motivēt. Viņš atzīst, ka esot grūti pateikt, vai naudas piemaksa esot bijis kā īpašs motivators izvēlēties darbu tieši ar Covid pacientiem.

Lai arī cik motivējošas katram mediķim šķistu piemaksas par darbu pandēmijas laikā, valstij kopumā tas izmaksā visai ievērojamas summas no kopējā budžeta. 2020.gadā valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šim mērķim bija rezervējusi kopumā 34 miljonus eiro. No pērn piešķirtajiem 34 miljoniem eiro izlietots tika 31 miljons eiro. Visvairāk – 11,5 miljoni eiro tika ģimenes ārstiem, 5,3 miljoni - universitāšu slimnīcām un 2,7 miljonus saņēma reģionālās slimnīcas.

Šogad piemaksām rezervētā nauda jau krietni lielāka – no gada sākuma līdz septembra beigām tie ir teju 115 miljoni eiro. Līdz šim, šogad, visvairāk naudas piemaksām novirzīts ģimenes ārstu praksēm – 35 miljoni, kā arī 12,8 miljoni eiro veselības ministrijas un tās padotības iestādēm, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un slimību profilakses un kontroles centram. Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins stāsta, ka šobrīd notiek sarunas par nepieciešamo naudu, lai izmaksātu piemaksas par atlikušajiem šī gada mēnešiem.

Šobrīd 100% piemaksas pie algas saņem tie mediķi, kuri strādā tiešā saskarē ar Covid pacientiem. 50% piemaksās saņem slimnīcās nodarbinātie, kuri nav tieši iesaistīti Covid slimnieku ārstēšanā. Līdz 50% saņem ātrās palīdzības dienesta darbinieki, 25% - ģimenes ārsti un līdz 15% veselības ministrijas, valsts asinsdonoru centra un veselības inspekcijas darbinieki.

Kņigins apliecina, ka ministrijā esot izpratne, ka augot saslimstības rādītājiem un pieaugot mediķu slodzei, būs jādomā par atkārtotu mediķu piemaksu celšanu. Viņš gan atturas sniegt precīzākas prognozes, jo plašāka diskusija ar nevalstiskajām organizācijām un veselības aprūpes iestādēm vēl tikai gaidāma. Taču jau tagad zināms, ka sarunās būs svarīgi tas, vai jaunais Covid Delta paveids ir mainījis arī dažādu iesaistīto slodzes un tas nozīmē, ka šajā ziemā, iespējams, piemaksas varētu dalīt arī citādi.

Taču, vai piemaksas ir „panaceja”, vai ar tām varēs noturēt mediķus un likt viņiem vēlreiz strādāt neapskaužamajos apstākļos, kādi bija aizvadītajā ziemā? Vai tas izdosies arī tad, ja saslimstības rādītāji sasniegs vai pat pārsniegs aizvadītā gada „smagākos” mēnešus. Šeit gan pašu mediķu domas dalās.

Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece Latvijas Radio iepriekš uzsvēra – ir jārod nauda, tad arī būs, kas strādā. Tikmēr neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule bažījas, ka piemaksas nevar būt „mūžīgais dzinējs”. Lielās piemaksas darbiniekiem, protams, patikušas, taču vienlaikus bijis arī ļoti liels darba apjoms. Turklāt sitiens motivācijai, neizbēgami bijis tas, ka piemaksas samazinātas. Septembrī piedzīvots „atlūgumu birums”. Cipule skaidro, ka no darba dienestā pārsvarā aiziet tie, kuriem tas nav pirmais un vienīgais darbs – rezidenti, studenti. Dienesta vadītāja uzskata, ka piemaksu atkārtota kāpināšana atkal būs aktuāla, kad palielināsies saslimstība. Tomēr pat ar tādām piemaksām kā pērn, viņa paredz sarežģītāku ziemu nekā pirms gada.

Tikmēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) personāla direktore Evita Duļbinska sarunās ar slimnīcas darbiniekiem noskaidrojusi, ka piemaksas slimnīcā uzskata par motivējošu faktoru. Tomēr ilgtermiņa risinājums būtu augstāka pamata alga un skaidrība par nākotni - kā algas mainīsies. Austrumu slimnīca kopš 2020. gada marta piemaksās saņēmusi 11 miljonus eiro.

Topošā ārste Krista, kura joprojām strādā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Covid nodaļā uzsver, ka: „Tas ir papildus risks, tas ir papildus darbs. Pilnīgi loģiski, ka mēs par to saņemam papildus naudu, jo tikpat labi mēs varētu nestrādāt ar šiem Covid pacientiem, strādāt vieglākos apstākļos un par to pašu samaksu.”

Katru mediķi šīs piemaksas motivē citādi – kādam tās palīdz vairāk, citam mazāk. Kāds ar to palīdzību būs gatavs apvienot vairākus darbus ar studijām, cits nē. Tomēr izdegšanu ar naudu noslēpt neizdosies un iedzīvotāju attieksme ir tā, kas varētu radīt sajūtu, ka darbam ir redzams gals.

Veselības ministrijas sniegtā informācija liecina – pērn un šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem rezervēti jau teju 150 miljoni eiro, kas novirzīti piemaksām. Līdz šī gada beigām varētu būt vajadzīgi vēl aptuveni 30 miljoni eiro. Un kamēr netiks uzvarēta Covid infekcija vai izveidots komplekss risinājums mediķu piesaistīšanai un noturēšanai darbā, kas ir tik ļoti smags, bet nepieciešams, naudu piemaksām, visticamāk, vajadzēs vēl.