Viens no grūtākajiem soļiem vardarbības upurim ir ziņot par piedzīvoto policijā. Un kad tas izdarīts, ceļa atpakaļ vairs nav – varmākam ir jāsaņem sods. Tomēr tam nepieciešami pierādījumi. Ir gadījumi, kad pietiek ar iesaistīto liecībām un izsaukumu uz ģimenes konfliktu. Tomēr bieži vien ar to ir par maz. Kā pierādīt vardarbību ģimenē?

"Es nezinu, tas cilvēks, viņš mani degradēja ar katru dienu arvien vairāk. Viņš bija drausmīgi greizsirdīgs, pat kad gāju uz veikalu," stāsta Laura.

Laura ar savu bijušo draugu tikās pavisam neilgi, un viņu dzīvē ienāca bērns. Abi pārcēlās no Jelgavas uz Rīgu un uzsāka kopdzīvi ar abām Lauras meitām – no iepriekšējām attiecībām sievietei bija vēl viens bērns.

Lauras draugs dzēra. Sieviete stāsta, ka drauga dzeršana parasti krietni ievilkās un vīrietim bijušas agresijas lēkmes, kuru laikā pazemoja gan Lauru, gan viņas vecāko meitu. Pēc pirmās reizes, kad viņš Laurai iesita, sieviete nolēma piedot un attiecības turpināt bērna dēļ. Bet tad sekoja otrā reize. Un Laura nonāca krīzes centrā. Pēc tam atkal attiecības atjaunoja. Un situācija tikai pasliktinājās.

Nākamā reizē, kad vīrietis kļuva agresīvs, Laura izsauca policiju.(..) Vīrieti notiesāja un piesprieda naudas sodu, kā arī aizliedza tuvoties sievietei un viņas bērniem. Par pierādījumiem kalpoja iesaistīto liecības un policijas fiksētais izsaukumu laikā. Sievietei piedāvāja arī veikt ekspertīzi, lai noteiktu miesas bojājumu smagumu, bet to Laura darīt nevēlējās.

Visbiežāk ekspertīzi, kurā pierāda, ka kāda persona konkrētu darbību rezultātā ir izraisījusi cilvēkam traumas, pieprasa policija un cietušajam tā ir bez maksas, stāsta Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra eksperts Juris Straubergs.

Tomēr ģimenes ārsti bieži vien vai nu miesas bojājumus nefiksē vai apraksta ļoti nekonkrēti, piemēram, asinsizplūduma lieluma un krāsas vietā uzrakstot vien “zilums”. Šādas situācijas tiesu medicīnas ekspertiem ir ikdiena, un tas ļoti apgrūtina darbu – tā dēļ vardarbības faktu var neizdoties pierādīt. Lauku Ģimenes ārstu asociācijā skaidro, ka trūkst vadlīniju ārstiem. Šobrīd pieejamas tikai veselības ministrijas vadlīnijas par rīcību, ja vardarbības pazīmes pamanītas nepilngadīgajam. Tad ārstiem jāziņo obligāti. Par pieaugušiem šāda noteikuma nav, stāsta asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

 

"Vardarbība ģimenē" - šai tēmai šogad veltīts arī sabiedrisko mediju Ziemassvētku labdarības maratons “Dod pieci!”. Pētnieciskā sērijā “Apburtais loks. Vardarbība ģimenē” sabiedriskie mediji sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” analizē, kas ir darīts un kas vēl ir jādara, lai samazinātu un izskaustu vardarbību ģimenē.