Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, ir samazinājies par 3,1 procentu. Un tas ir straujāks kritums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji. Tādu ainu rāda nule publicētie statistikas biroja "Eurostat" dati par 24 bloka dalībvalstīm. Ir gan valstis, kur pircēji kļuvuši vēl kūtrāki nekā Latvijā.

Lielākajā daļā jeb 19 Eiropas Savienības valstīs mazumtirdzniecības apmērs aprīlī salīdzinājumā ar situāciju pirms gada ir samazinājies. Visstraujākais kritums ir Ungārijā, kur veikalos pārdošanas apjomi sarukuši par gandrīz 13 procentiem. Bet, piemēram, Igaunijā un Slovākijā aprīlī veikalos atstāts par desmito daļu mazāk naudas nekā pirms gada. Tikmēr Kiprā, Spānijā, Luksemburgā un vēl pāris valstīs pavasarī novēlots mazumtirdzniecības kāpums.

Laura Bagātā, lielveikalu tīkla "Maxima Latvija" pārstāve, atklāj, ka cilvēki veikalos arvien meklē akcijas preces, turklāt tādas, ko var ilgāk uzglabāt – ar domu nopirkt šodien, bet lietot vēlāk.

Veikalu tīkla "Lats" vadītājs Raimonds Okmanis intervijā TV24 neslēpa, ka cenu kāpuma dēļ pircēju ir kļuvis mazāk, tie veikalus apmeklē retāk, bet iztērē apmēram tādas pašas summas kā pirms gada, tikai par mazāk precēm, jo tās kļuvušas dārgākas.

Tikmēr "Rimi Latvia" pārstāve Inga Bite teic, ka jau kopš pērnā gada vidus un jo sevišķi rudens, kad priekšā bija dārga apkures sezona, pircēji ir kļuvuši īpaši apdomīgi. Tagad gan uz veikalu dodas biežāk, taču meklē akcijas preces un grozā retāk liek īpašus gardumus, piemēram, izmeklētus sierus vai saldumus.

Ar pērn piedzīvoto cenu kāpumu auga arī tirgotāju apgrozījums. Tā, piemēram, lielāko veikalu ķēžu - "Rimi" un "Maxima" - īpašnieki Latvijā apgrozīja pa vienam miljardam eiro, bet peļņā paturēja katrs apmēram pa trīsdesmit miljoniem eiro. Peļņas rādītāji gan pērn kritušies.