Anastasijai Stepulānei pirmā iepazīšanās ar Radio ēteru notika 1935.gada 15.maijā, kad Valsts prezidentam veltītajā svētku koncertā viņu uzaicināja lasīt dzejoļus latgaliešu valodā. Pēc gūtajiem panākumiem Anastasijai Stepulānei tika piedāvāts iknedēļas raidlaiks.

Kopš 1951. gada viņa jau kā štata režisore sāka iestudēt uzvedumus bērniem, kuru mīļa sirsnīguma apgarotie ieraksti skan vēl šodien. Bērniem viņai ir ko dot visvairāk. Ne velti bērnu raidījumu  redakcijā viņa allaž tika uzrunāta par Asjiņu vai Stasīti.

Ar pašai piemītošo bērna tiešumu, patiesības izjūtu un labestīgo pasaules uztveri, ar dziļo emocionalitāti un spēju veiksmīgi atdarināt viņa spilgti krāso katru uzveduma noti un panāk to, ka mazie klausītāji atsaucas ar gaišu mīlestību.Uz režisores galda gulst vēstuļu kaudzes. Ķeburu ķeburīšiem bērni pauž savu sirsnību un lūdz jaunus raidījumus - vēl kādu pasaciņu, lūdzu vēl…

Simtos ir skaitāmi radiouzvedumi, montāžas, dramatizējumi, lugu iestudējumi. Režisores atmiņu lādīte ir sudraba pilna, pietiek visam darba mūžam.

Pirmā sudraba riekšava iebirst pasaku lugā „Lapsa un zaķis”. Nevajag daudz, lai aktieri Kārlis Strāders un Elvīra Leimane jau izteiksmīgi dzīvotu lapsas un zaķa ādā. Pēc tam sīki graudiņi birst cits aiz cita, un vesels klēpis tiek Sniegbaltītes skolai.

Bērni raksts lūdzošas vēstules, un top aizvien jauni Vakara pasaciņu lasījumi ar Hariju Misiņu, rodas pirmie Jāņa Gulbja veidotie raidījumi „Atbildam jums Kāpēcīši”, ko režisē Anastasija.

Līdz katram Latvijas nostūrim radioviļņi aiznes kādu stāstu ar Anastasijas Stepulānes cildinātajām vērtībām - darba tikumu, dabas skaistumu, draudzību, mīlestību, uzticību. Gaisā „uziet” - „Pieci draugi”, „Jūras līgava”, „Pateicīgie kukaiņi”, ”Trīs ruksīši”, „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, „Maija un Paija”, „Sprīdītis”, „Alvas zaldātiņš”, „Dullais Dauka”, un vēl un vēl. Bet šorīt klausīsimies nelielu fragmentu no „Sniegbaltītes skola"!