Šovakar, 2. aprīlī, Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē pirmizrāde nevis kādai jaunai izrādei, bet filmai „Kur mājo teātris”.

„Koncertfilma ir mēģinājums notvert to īpašo atmosfēru, kas valdīja vēsturiskajā namā pirmajos 20 JRT pastāvēšanas gados un turpina valdīt arī šodien,” rakstīts tās anotācijā. „Dienas un naktis, ziedi un aplausi, smiekli un asaras, un, protams, aktieri.”

Režisora Gata Šmita jaunās koncertfilmas mūzikas autors ir komponists Jēkabs Nīmanis. Filmā izmantoti JRT izrāžu skaņu celiņi un arī citu autoru melodijas, taču Nīmaņa mūzikas intonācijas veidojot filmas "mugurkaulu", Viņš stāsta: "Šī mūzika manī rezonē ļoti, jo tas viss ir saistīts ar manu izaugsmi, esmu šeit izveidojies kā komponists. Gata piedāvājums strādāt pie šīs filmas bija vairāk nekā darbs – tas bija arī atskats sevī, meklējot to, ko gribi atcerēties un parādīt. Šeit man ir daudz kas noticis, un ir prieks, ka arī Gatim šī sajūta ir bijusi svarīga filmā."

Režisors Gatis Šmits savukārt atceras, ka filmas iecere dzimusi tad, kad tapis skaidrs – teātra ēka noteikti jāremontē un jāmodernizē. Bet arī tās pagātne ar Eduarda Smiļģa vadītā Dailes teātra un pēc tam Ādolfa Šapiro Jaunatnes teātra nospiedumiem, un, visbeidzot, ar Jaunā Rīgas teātra veiksmes stāsta pirmsākumiem – ir tik vērtīga, ka gribējies nākamajām paaudzēm atstāt kādu liecību.

"Visas simtgadīgās vēstures laikā par šo ēku ir ļoti maz foto un video materiāla – burtiski dažas izrāžu fotogrāfijas, televīzijas intervijas garderobē. Bet materiāls, kurā varētu iegūt priekšstatu, kāda tā māja bija, kāda ir slavenā pīpētava, aizskatuve, grimētavas, frizētavas ar simtgadīgo patīnu… Nopietns remonts šai mājai nebija veidots kopš ugunsgrēka 1931. gadā," teic režisors.

2016. gadā viņš izlēmis nākamībai sagatavot nelielu kinohroniku: "Dažas dienas filmējām aizskatuvi, ikdienas dzīvi un portretus, mēģinājām panākt, lai svarīgākās telpas atklātos caur aktieriem vai tamlīdzīgi."

Materiāls sanācis tik interesants, ka izdevies iegūt Nacionālā kino centra atbalstu tālākam darbam.