Cīņā par 14. Saeimas deputātu vietām spēlētāju netrūks un būs arī vairākas jaunas partijas. Daļa no tām centīsies izspēlēt kārti par esošās valdības problēmām, daļa mēģinās izmantot kādu brīvu nišu un iekarot krievvalodīgā elektorāta uzmanību. Vēlēšanu rezultāts un Saeimas sastāvs noteikti būs atkarīgs arī no vēlētāju aktivitātes.

Esošo politisko spektru papildinās vismaz četras jaunas partijas. Lai piedalītos 14. Saeimas vēlēšanās, partija jādibina gadu pirms tām – līdz oktobrim. Gada sākumā Aldis Gobzems pieteica partiju „Likums un kārtība”. Nesen partijas „Latvija pirmajā vietā” komandu pieteica politikas veterāns Ainārs Šlesers. Tuvu partijas „Republika” nodibināšanai ir pērn no „Saskaņas” izslēgtais Vjačeslavs Dombrovskis. Sadarbības partnerus meklē brāļi Ģirģeni, kuri politikā iesoļoja no partijas KPV LV rindām. Vienlaikus ir jautājums par dažu esošo spēlētāju plāniem: ko darīs ar reitingu tuvu nullei esosā partja „Par cilvēcīgu Latviju”. Vēl nezināmi ir Ata Zakatistova vadītās piecu bijušo KPV LV deputātu grupas plāni. Šopavasar ar viņiem sadarbības līgumu noslēdza valdošās koalīcijas partneri.

Viena no redzamākajām Saeimas opozīcijas deputātēm Jūlija Stepaņenko izvēlēta par drīz dibināšanas procesā esošās „Latvija pirmajā vietā” valdes priekšsēdētāju. Partijas pieteikumā asi kritizēta esošā valdība, lēmumi Covid-19 krīzi risināt ar milzu aizņēmumiem. Esot jālabo arī attiecības ar kaimiņvalstīm, ar to domājot austrumu virzienu. Stepaņenko pauž – pašlaik Latvijā pietrūkstot pašcieņas, ko spējot demonstrēt citas valstis.

Stepaņenko 13. Saeimā ievēlēja no „Saskaņas” saraksta, lai gan viņa nebija partijas biedre. Šogad paguva iestāties Alda Gobzema veidotajā partijā „Likums un kārtība”, taču drīz to atstāja, nespējot ar viņu sadarboties. Par sadarbību ar citiem politiskiem spēkiem saka – to noskaidros jau drīz.

Partija „Likums un kārtība” lielākoties asociējas ar esošās valdības kritizēšanu un faktiski tikai tās dibinātāja Gobzema aktivitātēm. Nesenajā protestā saistībā ar vakcināciju pret Covid-19 uzrunu krievu valodā teica partijas pārstāve Karīna Sprūde. Citi partijas valdē esošie ir plašākai publikai mazāk zināmi cilvēki. Latvijas Radio nolēma par plāniem politikā aprunāties ar kādu no viņiem. Valsts ieņēmumu dienesta kādreizējā darbiniece juriste Marita Klikiča uz 13. Saeimu kandidēja no Jaunās konservatīvās partijas rindām. Šobrīd viņa rosās arī viesmīlības biznesā. Iesaistoties politikā, plāno pievērsties uzņēmējiem draudzīgākai nodokļu sistēmai un investīciju veicināšanai.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis savulaik sevi pieteica politikā Zatlera Reformu partijā, kuru likvidējot, vairāki biedri iestājās partijā „Vienotība”. Pirms trīs gadiem Dombrovskis bija „Saskaņas” premjera amata kandidāts, bet vēlāk konfliktu dēļ no tās izslēgts. Savu mērķi politikā viņš saglabājis – novākt sarkanās līnijas dažādu ideoloģisku virzienu dēļ. Lai to īstenotu, drīz uz biedrības bāzes dibinās partiju „Republika”, ar ko cer uzrunāt visplašāko elektorātu. Dombrovskis komentē ka, viņaprāt, valdība un Saeima pārāk aizrāvusies ar Briseles norādījumu izpildīšanu. Pašu vairāk diriģēta valsts attīstības vīzija mazinātu atpalicību.

Dombrovskis pagaidām atturas atklāt par topošās partijas „Republika” komandas aprises. Tajā būšot gan akadēmiskās vides, gan kādreizēji augstākās ierēdniecības pārstāvji, uzņēmēji. Mērķis ir pulcēt vairākus tūkstošus biedru. Pašlaik gan grūti prognozēt, cik ļoti jaunveidojamai partijai veiksies pievilināt krieviski runājošos vēlētājus, par kuru balsīm cīnīsies arī partija „Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība.

Par nolūkiem politikā pagaidām diezgan vispārīgi runā bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš kopā ar brāli Kasparu izstājās no „Par cilvēcīgu Latviju” un veidošot savu partiju. Tā nebūšot pret līdzšinējo valsts kursu un likšot lietā līdzšinējo pieredzi valdības un Saeimas darbā.

Intrigas uzturēšanai Ģirģens piebilda, ka jau drīz gaidāmi paziņojumi par sadarbības partneriem, kas spēcināšot topošo partiju. Nebūšot darīšanas ar Šleseru vai Gobzemu.

Topošā kandidātu buķete veidojas pietiekami raiba. Tomēr, kā atgādina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, jaunas partijas Latvijā cītīgi dibina pirms katrām Saeimas vēlēšanām. To nosaka ne tikai politiķu ambīcijas, bet arī aptaujās nolasāmā politikai sekojošās sabiedrības daļas vēlme sagaidīt kaut ko jaunu, piebilst Kaktiņš.

Pēc Kaktiņa teiktā, līdzšinējo ikmēneša aptauju dati liecina par „Likums un kārtība” iespējām tikt ievēlētiem. Tāpat aptaujātie pauduši gatavību balsot par Šlesera sarakstu. Detalizētāk jaunveidoto politisko spēku izredzes sociologi pētīs jau tuvākajos mēnešos. Tāpat ir jautājums, kurš būs lielāks zaudētājs Gobzema un Šlesera cīņā par vēlētājiem, jo viņu elektorāts visnotaļ pārklājas. Vienlaikus nevar par zemu novērtēt valdošajā koalīcijā esošo partiju pozīcijas, lai arī Covid-19 krīzē lēmumu pieņemšana brīžiem bijusi haotiska un neskaidra. Turklāt neviens nevar prognozēt notikumus un aktualitāšu izmaiņas valstī turpmākā gada laikā līdz vēlēšanām. To Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” komentēja politologs Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Partiju un kandidātu izredzes būtiski ietekmēs arī vēlētāju aktivitāte. Jo mazāk vēlētāju pēc gada dosies uz iecirkņiem, jo lielākas iespējas arī šoreiz ievēlēt ļoti raibu 14. Saeimas sastāvu. Tas noteikti neatvieglos nākamās valdības izveidi.