Politiķi, darba devēji un darba ņēmēji sākuši lauzt šķēpus par mikrouzņēmuma nodokļa tālāko likteni. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes nodokļu apakškomisijas sēdē Finanšu ministrija sadarbības partneriem prezentējusi vairāku politisko partiju priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmuma nodokli. Patlaban politiķi, darba devēji un darba ņēmēji vēl nav vienisprātis vai mikrouzņēmuma nodokli likvidēt vai transformēt. Skaidrs ir viens, ka izmaiņas ir nepieciešamas, jo mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir sociāli neaizsargāti.
Mikrouzņēmuma nodoklis tika izveidots pirms desmit gadiem, lai pēc 2009. gada Latvijas ekonomikas krīzes radītu speciālu režīmu, kas novērstu bezdarba pieauguma tempu. Mikoruzņēmuma shēmas mērķis – vienkārša nodokļu sistēma, bez pārmērīga administratīvā sloga, kas īpaši piemērota maziem uzņēmumiem. Pirmos astoņus gadus mikrouzņēmuma īpašniekiem bija jāmaksā 9% nodoklis no apgrozījuma, bet pirms diviem gadiem noteikumi kļuva striktāki – nodokļa likme palielināja līdz 15% no apgrozījuma un tika noteikts, ka cilvēks drīkst būt nodarbināts tikai vienā mikrouzņēmuma.
2019. gadā mikrouzņēmuma nodokļa ieņēmumi ir bijuši 81,4 miljoni eiro, kas ir par 9,6% mazāk nekā 2018. gadā.
Likvidēt vai transformēt mikrouzņēmuma nodokli, Latvijas bankas ekonomists Uldis Rutkaste.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X