Porcelāna izstādēs satiekas Rīga un Tallina

Kas latviešiem kopīgs ar igauņiem? Tas ir 60., 70. un 80. gadu porcelāns. Rīgas porcelāna fabrikas traukus veda apgleznot pie ziemeļu kaimiņiem, kas uz tiem klāja neredzēti spilgtus zīmējumus. Piemēri patlaban skatāmi Porcelāna muzejā Rīgā izstādē „Satiekas Rīga un Tallina”. Bet Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā tikmēr izstādīti porcelāna trauki, ko dekorēja tepat Rīgā.

Interese par porcelānu, ko pagājušā gadsimta otrajā pusē ražoja Rīgā, šobrīd ir milzīga. Vai nu citādi gada nogalē 1000 eksemplāru metienā iznākušais Rīgas Porcelāna muzeja katalogs "Servīzes A-Z” tiktu izķerts kā karsti pīrādziņi, sarosītos spekulanti, bet muzeja darbienieki gatavotu papildu tirāžu. Tomēr Rīgas porcelāna vēsturē ir kāda pavisam maz zināma lappuse. Stāsta muzeja direktore Iliana Veinberga.

"Rīgā ražots porcelāns, baltie, neapgleznotie trauki tika eksportēti uz Igauniju, tur tos apgleznoja, dekorēja. Izstādei apakšnosaukums ir „60. un 70.gadi”, bet šis process hronoloģiski iekļāva visu padomju periodu no 40. līdz 80. un pat 90.gadiem."

Latvijas Radio: Kāpēc tieši uz Igauniju?

Iemesli ir vairāki, tie visi kopsavelkas apstāklī, ka padomju okupācijas periodā resursu apriti un rūpniecību organizēja noteiktā veidā. Rīgā bija Rīgas porcelāna fabrika, 60.gados – Rīgas Porcelāna un fajansa rūpnīca, no 60.gadu beigām līdz 90.gadiem – Rīgas Porcelāna rūpnīca.

Ko var saukt par Kuzņecova tradīciju mantinieci?

Kuzņecova – Jesena tradīciju mantinieci. Sākumā bija divas fabrikas, pēc tam apvienotas vienā fabrikā.

Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas vēsture Rīgā aizsākās jau 1841.gadā, bet cariskās Krievijas impērijā – jau 1812.gadā. Savukārt Igaunijā pirms Otrā pasaules kara kļuva populāra 1928.gadā dibinātās Langebrauna porcelāna fabrikas produkcija. Igauņi porcelānu gan paši neražoja, viņu meistari bija specializējušies no Rietumeiropas ievesta porcelāna dekorēšanā.

Langebrauna fabrika pēc nacionalizācijas kļuva par mākslas kombināta porcelāna apgleznošanas darbnīcu. Ja Igaunijā turpina dekorēt porcelānu, tad izejmateriāli, sagataves importē no citām vietām. Ja no Rietumeiropas to vairs nevar izdarīt, tad to dara tur, kur to var izdarīt. Tur būs gan Lomonosova porcelāna fabrika, gan ražotnes, kas dislocētas bijušajā Ukrainas teritorijā, bet vēsturiski ir bijušās Kuzņecova fabrikas, padomju laikā – nacionalizētas. Tajā skaitā Rīga, jo tā ir tuvu. Rīga bija viena no galvenajām balto trauku, nedekorētā porcelāna devējām Igaunijai.