Par vietu, kur satikties, kur aizbēgt no domām par karu un koncentrēties uz labo - Liepājā kļuvusi biedrības „Patvērums ģimenei” mājvieta. Biedrība piedāvā karā cietušajām ukraiņu ģimenēm ne tikai vietu, kur pabūt, bet piedāvā nodarbības pēc skolas, atbalstu jauniešiem, kā arī organizē lekcijas vecākiem, kuru ģimenēs aug pusaudži.

Biedrības "Patvērums ģimenei" valdes priekšsēdētāja Santa Krilova stāsta, ka kopīga tējas dzeršana un cienasta baudīšana visus vieno. Blakus virtuvei atrodas bērnu istaba, kur rotaļāties mazākajiem, kamēr pieaugušajiem notiek nodarbības.

„Tagad top uzkodas vecākiem, kuri nāks uz pusaudžu grupu. Mēs saldinām viņu dzīves, jo ne vienmēr ar pusaudžiem tā ir salda. Grupa „Ceļvedis darbā ar pusaudzi” ir pieprasīta arī latviešu vidū, zinot, kam ukraiņi iet cauri ne visai vieglam posmam dzīvē un ir vēl pusaudzis ar savām grūtībām, gribējām viņiem vienkārši nākt palīgā.”

"Mans vārds ir Anna, uzvārds - Bulaha. Aprīlī būs divi mēneši, divi gadi, ilgi. Ievadu datus datorā uzņēmumā."

Un tā tiešām ir palīdzība, saka ukrainiete Anna, kura apgūst arī latviešu valodu, taču Latvijā neplāno palikt, pēc kara vēlas atgriezties Ukrainā. Anna saka, ka ukraiņu vidū, kurus pazīst, būtu grūti atrast kādu, kurš pilnībā padevies, visi cenšas atrast darbu un turpināt dzīvot, neraugoties uz to, ka dzimtenē zaudēts ir pilnīgi viss, gan mājas, gan tuvinieki. Biedrība „Patvērums ģimenei” Liepājā tiešām esot patvērums.

Biedrības „Patvērums ģimenei” vadītāja Santa Krilova atklāj, ka reizēm grūtāk ir pašiem klausīties par to, ko stāsta no kara patvērušies ukraiņi, arī pusaudži, kuriem biedrībā ir atsevišķa atbalsta grupa.

Anastasija ir viena no pusaudzēm, kura mācās ģimnāzijā Liepājā un paralēli tālmācībā Ukrainā.

„Es atbraucu no Hersonas pirms diviem gadiem. Ja godīgi saka, tad tur vairs nekas nav palicis pāri, maigi sakot, nav kur atgriezties.”

Par biedrību „Patvērums ģimenei” meitene saka labus vārdus.

„Mēs te nākam reizi nedēļā, citreiz pat divas reizes. Šeit ir ļoti labs atbalsts, laba organizācija un ļoti labs psihologs. Atbalsts ir vienkārši dievīgs. Man ir sajūta, ka esmu iemīlējusi šos cilvēkus. Viņi man devuši ticību tam, ka viss vēl var būt labi, neskatoties uz to, kas notiek Ukrainā.”

Jauniete Ļiza ir no Zaporižjas, kura uz Liepāju atbrauca ar savu mammu, brāli un vecmāmiņu pirms diviem gadiem. Arī viņa izsaka pateicību cilvēkiem, kuri Liepājā viņus atbalsta.

„Es esmu ļoti pateicīga cilvēkiem, kuri šo ir radījuši. Esmu pateicīga Santai, Irinai un mūsu psihologam, visiem, kuri sniedz mums atbalstu. Pateicoties viņiem, mēs varam uzzināt ko jaunu, atvērties, saņemt atbalstu, kas mums šobrīd ir ļoti nepieciešams.”

Biedrības „Patvērums ģimenei” projektu vadītāja Irina Augustauska stāsta, ka ir zināms rūgtums par to, ka bērniem un jauniešiem skolas vidē ne vienmēr klājas viegli un tā nav tikai valodas barjera.