Vai vakcīnas pret Covid-19 izraisījušas senioru nāvi Norvēģijā, kā tās ietekmēs auglību un ko par Covid-19 sociālajos medijos vēsta atsevišķi mediķi? Par to stāsts faktu pārbaudes projekta "Re:Check" jaunākajā dezinformācijas apskatā.

Autores: Sabīne Bērziņa, Annija Petrova.

Janvāra vidū gan tradicionālajos, gan sociālajos medijos lielu uzmanību guva ziņas par senioriem, kas Norvēģijā miruši neilgi pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas.

Sākotnējās informācijas avots ir Norvēģijas Zāļu aģentūra, kuras interneta vietnē patiesi atrodama informācija par mirušajiem - 21.janvārī jau 30 cilvēkiem. Taču vai tiešām vakcīna ir bijis nāves cēlonis un kas būtu jāņem vērā, redzot skaļus virsrakstus par cilvēkiem, kas devušies aizsaulē neilgi pēc vakcinēšanās?

Pēc Latvijā un citās valstīs saceltās ažiotāžas Norvēģijas Zāļu aģentūra publicēja plašāku informāciju. Atbilstoši augstajiem informācijas atklātības standartiem tā apkopo un uzreiz arī publicē visus iesniegumus par veselības problēmām un nāvēm, kas kaut vai tikai teorētiski varētu būt saistītas ar vakcīnu. Šī Ziemeļvalsts tāpat kā vairākas citas pirmos vakcinēja vecākos un slimākos iedzīvotājus pansionātos. Saņēmusi iesniegumus, Zāļu aģentūra pieļāva, ka drudzis, slikta dūša vai citas jau zināmās vakcīnu radītās blaknes, ko jaunāki cilvēki pārciestu bez problēmām, varētu pasliktināt vecu un vāju cilvēku veselības stāvokli. Izpētot pirmos 13 gadījumus, tika secināts, ka šādas saiknes nav, taču vēl tiek pārbaudītas parējo sirmgalvju nāves.

Populārs mīts saistībā ar vakcīnām ir to it kā atstātās sekas uz grūtniecību un auglību.

Eiropas Savienībā apstiprināto "Pfizer/ BioNTech" un "Moderna" vakcīnu pētījumos grūtnieces neiekļāva. Farmācijas kompānijas pat piestrādāja, lai šo cilvēku grupu no testiem izslēgtu. Piemēram, Pfizer pirms katras vakcīnas devas saņemšanas sievietēm lūdza veikt grūtniecības testu. Ja tas bija pozitīvs, pētījumā ētisku apsvērumu dēļ piedalīties nevarēja. Taču šī pieeja arī raisīja spekulācijas.

Facebook video, ar ko dalījušies vairāk nekā tūkstotis cilvēku, apgalvots, ka grūtnieces esot speciāli izslēgtas no pētījumiem, lai nevarētu noskaidrot vakcīnu ietekmi.

Zāļu valsts aģentūras eksperte Zane Neikena gan skaidro, ka bažām nav pamata. Medikamentu izmēģinājumos šāda rīcība nav nekas neparasts.

Āgenskalna klīnika ir neliela privāta medicīnas iestāde. Lasītāji mums vairākkārt lūguši pārbaudīt, ko sociālajā medijā Facebook no klīnikas profila raksta tās vadītājs ārsts homeopāts Edgars Mednis.

Vairāki ieraksti tiešām mulsina. Piemēram, kādā skaidrots, kāpēc būšot grūti izvēlēties, vai vakcinēties. Norādīts, ka vakcīnu izstrāde neesot izgājusi pilnu izmēģinājumu ciklu un vakcinācijas process saukts par “klīnisko izmēģinājumu uz cilvēkiem”.

Šobrīd Latvijā apstiprinātas divas vakcīnas - "Moderna" un kompāniju "Pfizer/ BioNTech" izstrādātā. Vakcīnas izgājušas visas trīs pārbaužu fāzes un abas atzītas par drošām un efektīvām. Lai arī īsākā laikā nekā citu medikamentu pārbaudēs, to testos piedalījušies vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Tāpēc lūdzām skaidrojumu klīnikas vadītājam Mednim. Viņš rakstiskā atbildē skaidro, ka vakcīnas esot eksperimentālas un tā norādot arī, piemēram, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde. Tāpat kā Eiropas Savienībā, arī ASV vakcīna apstiprināta vien ārkārtas pielietojumam. Tomēr pārvalde par šo lēmumu pauž - zināmie un potenciālie ieguvumi atsver zināmos un potenciālos riskus.