Režisoram Aikam Karapetjanam vienā nedēļā pirmizrāde gan filmai, gan izrādei

Vienā nedēļā pirmizrāde gan spēlfilmai Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā, gan izrādei Jaunajā Rīgas teātrī. Par ko tādu var sapņot katrs režisors, bet 40.jubilejas gadā to piedzīvo Aiks Karapetjans: šodien atklātībā nonāk viņa kinodarbs “Bezkaunīgie”, bet piektdien – iestudējums “Fēlikss, Anatolijs un Ilona”.

Jaunajā Rīgas teātrī ierodos brīdī, kad tur notiek tehniskais mēģinājums piektdienas pirmizrādei “Fēlikss, Anatolijs un Ilona” Aika Karapetjana režijā, bet zālē sāk pulcēties talantīgo aktieru “zieds” – Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Jevgeņijs Isajevs.

Gaiša koka ģimenes viesistabas mēbeļu vietā uz skatuves “uzbrauc” bārs, spēļu automāti un fototapetes ar saulrietu aiz palmām – 90.gadu vizuālā realitāte postpadomju telpā. Atskan tā laika premjeministra Māra Gaiļa runa, teikta 1995.gadā pēc tam, kad uzspridzināja vienu no okupācijas simboliem – Skrundas lokatoru.

Šī Karapetjanam ir otrā izrāde, pirmā pirms 10 gadiem iestudēta Nacionālajā teātrī – Šekspīra “Venēcijas tirgotājs”. Viņš režisējis arī trīs operiestudējumus Latvijas Nacionālajā operā, bijis viesrežisors operās Francijā un Norvēģijā.

Aikam 1995.gadā bija 12 gadi, pamatskolas 6.klase. Viņš labi atceras 90.gadus, protams, no tīņa perspektīvas, un mēģinājumos ar aktieriem aktīvi diskutē – ko tolaik ēda, kā runāja, kā domāja.

Karapetjani gan Latvijā dzīvo tikai kopš 80.gadu sākuma, kad Aika tēvs ieradās, lai studētu Mākslas akadēmijā. Topošais režisors piedzima vecāku dzimtenē Armēnijā. Viņi bija cerējuši tur atgriezties, bet 90.gadu sarežģītā ekonomiskā un politiskā situācija izvēli noslieca par labu Latvijai. Tas, ka konflikti Kalnu Karabahā uzliesmo atkal ar jaunu spēku, viņu ģimenei ir ļoti sāpīgi.

Visapkārt briesmas un kari – vai starptautiskā situācija ietekmē arī mākslu?

Aiku Karapetjanu uzskata par šausmu žanra izkopēju latviešu kino, viņa piekto filmu “Bezkaunīgie”, kam pirmizrāde ir šodien, 17. okrobrī, caurvij “entomoloģiskās šausmas” jeb bailes no kukaiņiem. Tās, atgriežoties vecātēva mājās, piedzīvo iekšēju problēmu plosīta ģimene. Aiks gan komentē, ka “Bezkaunīgie” ir mistiskā drāma vai psiholoģiskais trilleris, vienīgā īstā šausmene esot viņa otrais kinodarbs “Mož”.

JRT izrāde, ko Karapetjans, tāpat kā jauno filmu, veido tandēmā ar dramaturģi Justīni Kļavu, ir traģikomēdija. Visskaistākais un sarežģītākais žanrs, kad tu smejies, bet, priekškaram krītot, tev sirdī ir skumjas, definē režisors.