Par Krievijas Konstitūcijas grozījumiem ir daudz spekulāciju, process ir sākuma stadijā un Valsts domē ir bijis tikai pirmais lasījums. Tā šorīt Latvijas Radio sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Vai prezidenta pilnvaras tiešām mazināsies un vai Valsts padomei būs kāda fundamentāla jauna loma ir pāragri spriest, uzsvēra Riekstiņš.

Viņš arī skaidroja, ka tas ir apzināts lēmums, neorganizēt referendumu šajā jomā, bet gan tautas nobalsošanu, tādējādi radot cilvēkiem izjūtu, ka cilvēkiem ir kāda teikšana šajā jautājumā, bet juridiska spēka tam nav.

Riekstiņš arī norādīja, ka Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību pamatā ir tādas jomas kā transports, tirdzniecība un tūrisms, kas pēdējos gados uzrāda pozitīvas tendences. Taču starpvalstu attiecības šobrīd sarežģī atšķirīgā interpretācija par vēsturiskajiem notikumiem, īpaši par laiku pirms Otrā pasaules kara.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins iecerējis grozījumus valsts konstitūcijā, un paziņoja par tiem jau janvārī. Grozījumi paredz, ka premjerministru un ministrus apstiprinās parlaments un līdz diviem termiņiem tiks ierobežota vienas personas prezidentūra. Par konstitucionālu varas orgānu tiks pārveidota Krievijas Valsts padome, un eksperti jau iepriekš norādīja, ka ar šīs institūcijas palīdzību Putins varētu saglabāt savu ietekmi. Šogad aprit arī nozīmīgi datumi kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kur Krievija ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Līdzās tam, šobrīd arvien vēl neatrisināts ir Krievijas konflikts ar Ukrainu un saasinās arī attiecības ar Baltkrieviju. Kā uz to raudzīties kaimiņos esošajai Latvijai, analizē Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.