Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra šogad jaunuzņēmumu nozares un uzņēmējdarbības veicināšanas atbalsta programmām atvēlējusi 635 tūkstošus eiro un cer, ka jaunuzņēmumi tuvākā desmitgadē kļūs par pilsētas ekonomikas mugurkaulu. Kādu pienesumu jaunuzņēmumi dod Rīgas un Latvijas ekonomikai un vai ar pašvaldības atbalstu nozarei, kas šogad ir trīs reizes lielāks nekā valsts piešķirtais finansējums, nozares attīstībai ir gana, lai dotu spēcīgu stimulu jaunuzņēmumu uzplaukumam valstī?

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs stāsta, ka finansējumu piešķirs dažādiem mērķiem, piemēram, darba spēka piesaistei, inkubatoru programmām un pasākumu rīkošanai. Bikovs uzsver, ka jaunuzņēmumi ir nozīmīga Rīgas ekonomikas sastāvdaļa un rada jaunas darba vietas, un ne tikai.

Vēl viens atbalsta virziens šogad ir „Startup mājas izveide” jeb vieta, kur jaunuzņēmumu komūnai pulcēties. Šim mērķim no kopējās summa atvēlēti 150 tūkstoši eiro. Pagaidām jaunuzņēmumu mājas izveide ir tikai sākuma stadijā.

Kopumā Latvijā ir vairāk nekā 400 jaunuzņēmumu, un lielākā daļa jeb apmēram 90% bāzējas tieši Rīgā. Nozares uzņēmumi pēdējos trīs gados piesaistījuši vērā ņemamu investīciju apjomu - vairāk nekā 360 miljonus eiro.

Tas ir gandrīz vairāk nekā pēdējos desmit gados kopā, stāsta jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.LV” valdes priekšsēdētāja Agnese Veckalne. Viņa atzinīgi vērtē, ka Rīga pēdējos trīs gados jaunuzņēmumu nozari noteikusi kā prioritāti, un atbalsts darbaspēka piesaistei ir īpaši svarīgs.

Uz jautājumu, vai ar Rīgas un vēl dažu citu Latvijas pašvaldību atbalstu ir pietiekami, lai veicinātu jaunuzņēmumu nozares attīstību, Agnese Veckalne pauž šādi.

„Pagājušā gadā jaunuzņēmumu organizācijas kopā ar Ekonomikas ministriju un LIAA noslēdza sadarbības memorandu, kurā bija paraudzēts finansējums trīs gadiem 1,2 miljonu eiro apmērā, kas ir ārkārtīgi maza summa, salīdzinot ar to, kādas investīcijas nozare pienes. Bet diemžēl finansējums tika spēcīgi nogriezts, un beigās no valsts mēs tikām pie 200 tūkstošs eiro finansējumu tikai vienam gadam. Tas ir ļoti neliels finansējums, it īpaši, ka aizvien vairāk valsts līmenī izskan, ka inovācijas valstij ir svarīgas.”

Arī Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (Jaunā Vienotība) akcentē, ka valsts atbalstam jaunuzņēmumu nozarei ir jābūt lielākam un mērķtiecīgākam, lai Latvijā varētu noorganizēt plašus, augsta līmeņa pasākumus.

Savukārt Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktores vietniece Elīna Pētersone nepiekrīt, ka valsts atbalsts jaunuzņēmumu nozarei būtu pārāk niecīgs, sakot, ka dažādas atbalsta programmas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurām var pieteikties arī jaunuzņēmumi, ir daudz un dažādas. Vienlaikus viņa atzīst, ka šogad piešķirtie 200 tūkstoši eiro jaunuzņēmumu nozares attīstīšanai ir mazāk nekā nozare prasīja.

Pētersone stāsta, ka Ekonomikas ministrija kopā ar jaunuzņēmumu nozari definē, kādas būtu vajadzības, un tad jau tā būs politiska izšķiršanās – cik lielu finansējumu no valsts maka piešķirt nākamajā gadā.