Naftas, elektrības un digitālās pasaules vairs nav, katra nācija dzīvo atbilstoši saviem ideāliem, un latviešiem tā ir viensēta, dabai pietuvināta vide un tradicionālās vērtības. Apmēram tāda ir Paula Bankovska jaunajā romānā "Pasaules vēsture'" aprakstītā situācija, kāda pasaulē valda tālā nākotnē, aptuveni 3000. gadā.

Savā ziņā tā ir rakstnieka ironija par daudziem latviešiem piemītošo pagātnes un tradicionālā dzīvesveida idealizēšanu, bet kad viņš romānu rakstīja, viņam ne prātā nenāca, ka romānā varēs atrast tik daudz paralēļu ar tieši šī laika noskaņām, kādās dzīvojam vairākus pēdējos mēnešus.

Iecere romānam "Pasaules vēsture" Paulam Bankovskim radās pirms aptuveni pieciem gadiem. Viens no impulsiem bija atkal kaut kur publiskajā telpā dzirdētā jūsma par tradicionālo latviešu dzīvesveidu kā ideālu uz ko tiekties arī šodien. Tas rakstniekam vienmēr šķitis absurdi un tāpēc var teikt, ka romāns ir sava veida ironija par to.

"Šī te ideja par tradicionālajām vērtībām man šķiet pilnīgi absurda mūsdienu pasaulē. Tāpēc ka šajā globalizētajā interneta pasaulē kaut kādas nošķirošas vērtības ir grūti vispār saprast. Un mēģināt tās aizstāvēt – ir absurdi," stāsta Pauls Bankovskis.

No šī impulsa arī pēc tam uzbūvēts ļoti apjomīgais – 600 lappušu biezais – romāns, kura darbība notiek tālā nākotnē – aptuveni 3000. gadā. Naftas vairs nav, elektrības nav, digitālās pasaules nav, cilvēli dzīvo skalu gaismā un katra nācija iekārtojusi savu dzīves telpu atbilstoši saviem ideāliem.