Piekrastes zvejnieki par postu, ko zvejas rīkiem, zivju lomiem un visai zivju populācijai Baltijas jūrā nodara roņi, sūdzas jau gadus 20. Ronis ir aizargājams dzīvnieks, to populācija aug un šobrīd Baltijas jūrā pelēko roņu skaits jau pārsniedzis 60 000. Gada garumā Valsts zinātniskā institūta BIOR pētnieki sadarbībā ar piekrastes zvejniekiem vēroja roņu uzvedību zvejas rīku tuvumā, vērtējot to atbaidīšanas efektivitāti. Kādi ir zinātnieku secinājumi un kādas izmaiņas regulējumā gaida piekrastes zvejnieki?

Biedrībā „Mazjūras zvejnieki” apvienojušies 74 piekrastes zvejnieki. Biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis stāsta, ka par roņu postījumiem zvejnieki runā jau 20 gadus, bet pēdējos gados situācija kļūst aizvien sarežģītāka. Roņi gada laikā apēd pat divas līdz trīs reizes vairāk zivju, nekā nozvejo piekrastes zvejnieki.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāsta, ka līdz šim par roņu postījumiem zvejnieki saņēma kompensācijas.

Institūta BIOR pētnieks Ēriks Krūze stāsta, ka, gada laikā pētnieki novērtēja pelēko roņu populāciju un secināja, ka, līdzīgi kā citās kaimiņvalstīs, arī Latvijā, nozvejas un zvejas rīku pasargāšanai ir atbalstāma pelēko roņu atbaidīšana un ierobežotā skaitā būtu uzsākama arī roņu medīšana tiešā zvejas rīku tuvumā.

Piekrastes zvejnieku pārstāvis Andris Cīrulis stāsta, ka līdz šim Latvija bija vienīgā valsts, kur zvejniekiem bija aizliegts aizsargāties pret roņiem, nemaz nerunājot par medībām. Igaunijā, piemēram, ir atļautas aizsargājošās medības.

Piekrastes zvejnieki šobrīd gaida Dabas aizsardzības pārvaldes un citu atbildīgo institūciju lēmumus, lai turpmāk varētu aizsargāt savus zvejas rīkus un lomus no roņiem.