Foto: Baiba Kušķe
00:00
  • 00:00 / 08:14
Rudenī gaidāmā bagātīga Latvijas jauno spēlfilmu raža08:14


Šogad rudens pusē gaidāma bagātīga jaunu Latvijas filmu raža. Pirmizrādes piedzīvos aptuveni desmit spēlfilmas – galvenokārt mūsdienu stāsti, kas pārstāv plašu žanru spektru, sākot no ģimenes drāmas līdz ironiskai absurda pasakai.

Tāpat ceļu pie skatītājiem sāks divi vēsturei veltīti stāsti – Viestura Kairiša spēlfilma "Janvāris" par 1991.gada barikāžu notikumiem un Ināras Kolmanes drāma "Mātes piens", kas ir Noras Ikstenas slavenā romāna ekranizācija.

Lai arī bija bažīgas prognozes, ka pēc filmu nozares spožā uzrāviena Latvijas simtgades saistībā, nozare varētu piedzīvot smagu atkritienu, tā, par laimi, nav noticis. Pēdējos gados gan no valsts, gan no Eiropas fondiem saņemtais finansējums nozarei ļauj turpināt pilnvērtīgu un nozares jaudai atbilstošu darba procesu.

Šobrīd gandrīz jau aizmirsies simtgades laikā dzirdētais pieļāvums, ka visdrīzāk pēc simtgades svinībām kino nozarē iestāsies simtgades paģiras, ja nozare atkal būs spiesta atgriezties iepriekšējā izdzīvošanas režīmā.

Par laimi tā nav noticis, un, iespējams, ka tieši simtgades filmu programma arī politiķiem kalpoja par spilgtu pierādījumu, cik jaudīgi spēj strādāt mūsu kino veidotāji, ja ir atbilstošs finansējums, un cik ļoti šo darbu novērtē arī skatītāji.

Lai arī gādāšanā par adekvātu finansējumu kino jomai, nedrīkst atslābt ne mirkli, jo tas turpmāko gadu budžetā tiek ieplānots katru gadu no jauna, šobrīd situācija ir ar pozitīvu tendenci - atzīst Nacionālā kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.

Turklāt mūsu filmu industrijai šogad piešķirti vēl papildus seši miljoni eiro, ko Kultūras ministrija piesaistījusi no Eiropas Savienības fonda, kas sniedz atbalstu kultūras nozarēm, lai tās vieglāk pārvarētu covid pandēmijas sekas. Šis ir vienreizējs piešķīrums, kam pateicoties, varēs tapt gan jaunas filmas, gan seriāli.

Kopumā deviņu atbalstīto projektu vidū, piemēram, ir režisoru Staņislava Tokalova un Jura Kursieša spēlfilmas seriāls "Padomju džinsi", Andreja Ēķa seriāls "Dumpis", kā arī seriāls "Pansija pilī", pie kura strādās trīs režisori Andis Mizišs, Marta Elīna Martinsone un Dāvis Sīmanis. Visi papildus konkursā atbalstītie projekti jāīsteno līdz 2023.gada nogalei.

Bet šī gada rudenī un ziemā būs vesels pirmizrāžu birums tām spēlfilmām, kas atbalstītas iepriekšējo gadu regulārajos kino centra konkursos. Galvenokārt tie būs mūsdienu stāsti ļoti dažādos žanros, sākot no sociālas ģimenes drāmas "Māsas", ko veido Linda Olte, līdz pat melnā humora absurdai pasakai "Sema ceļojumi", kas ir Aika Karapetjana veikums.

Pirmizrādes būs arī diviem ar vēsturi saistītiem stāstiem – Viestura Kairiša filmai "Janvāris" un Ināras Kolmanes darbam "Mātes piens" pēc Noras Ikstenas slavenā un daudzās valodās tulkotā romāna motīviem, ko tādējādi gaida arī skatītāji ārpus Latvijas un režisore atzīst, ka jau jūt zināmu rezonansi.

Viestura Kairiša spēlfilma "Janvāris" par 1991.gada barikāžu notikumiem jau izpelnījusies lielu ievērību Tribekas festivālā Ņujorkā, kur atzīta par labāko ārvalstu filmu kategorijā. Latvijā filmu izrādīs gada nogalē. Viesturs Kairišs barikādes uzskata par ļoti vērienīgu notikumu, ar ko mēs patiesi varam lepoties kā savu īpašu identitātes zīmi.

Dažādās tapšanas stadijās ir vēl virkne kino darbu, to vidū, piemēram, vairāki stāsti par spēcīgām sieviešu personībām. Signe Birkova veido filmu "Lotus", kuras centrā būs baltvāciete Alise fon Trota, latviešu mēmā kino entuziaste, Dāvis Sīmanis – vēsturisku drāmu "Marijas klusums", balstītu slavenās aktrises Marijas Leiko dzīvesstāstā, bet Ilze Kunga Melgaile – vēsturisku melodrāmu "Dzīve pārtraukta", kam iedvesmas avots ir Atmodas laika zvaigzne Ita Kozakeviča.

Pirms mēneša paziņotie jaunākā konkursa rezultāti liecina, ka līdzās šiem taps vēl viens spilgtas personības stāsts, proti, Viesturs Kairišs veidos spēlfilmu "Uļa", veltītu slavenajai basketbolistei Uļjanai Semjonovai. Daudzu gaidīta ir Aigara Graubas filma "Jumprava. Lielais notikums", kas visticamāk pirmizrādi piedzīvos nākamgad, kā arī Māra Martinsona filma "Zeme, kas dzied", kam pirmizrāde būs 2023. gada Dziesmu svētku ieskaņā.