"Viņas gleznas liek vienoties priekā par vērtīgo, kas mums ir visapkārt," – tā par gleznotājas Gitas Šmites jauno personālizstādi "Jauns pavasaris" saka mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

Izstāde skatāma galerijā "Istaba", un, kaut arī darbi tapuši galvenokārt rudenī, tajos ir daudz pavasarīgu, iedvesmojošu un siltu noskaņu un ietilpīgu simbolisku vēstījumu. Izstādes laikā māksliniece pati visai bieži būs sastopama galerijā, kur viņa gleznos tur uzstādīto kluso dabu.

Pavasaris gleznās ienāk vairāk simbolu un cerības nozīmē, un iedvesmu tām atraisījis ceļojums uz Venēciju aizvadītā gada rudenī.

Gleznās nav Venēcija, bet Latvija, bet tieši ceļojums bija tas, ka īpaši plaši atvēra gleznotājas sirdi, lai viņa atklātu savu ciešo tuvību ar Latviju. Gleznot viņa devās uz savām lauku mājām "Reņģes" Vaidē, netālu no Kolkas, kas ir viņas sirds un dvēseles atveldzēšanās vieta jau 17 gadu garumā. Gleznās arī redzams gan Vaides leģendārais ozols, gan citi šo vietu raksturojoši tēli, kas pašai māksliniecei ir personiski ļoti tuvi.

Gleznā "Es jūs gaidīšu tur" redzams skats uz viņas lauku māju brīdī, kad riet saule, apkārtne satumst, bet logos silti un aicinoši iedegas gaisma. Citā gleznā savukārt redzama klusā daba, kuras centrā ir "Reņģu" māju virtuves galds ar zilo kafijas kannu, vāzi ar miķelīšiem, āboliem un medus burku, ar kuru silti saspēlējas rudenīgās saules stari.

Tieši tāpat noskaņās, krāsās un arī simboliski ļoti ietilpīga ir glezna ar balto dvieli, kas saucas "Tā viš’ i" un glezna ar ligzdu.

Neparastāku akcentu izstādei piešķirs tas, ka tajā gana bieži būs sastopama arī pati māksliniece, kura galerijas telpā gleznos kluso dabu. Kad esmu galerijā, klusā daba tieši tobrīd tiek uzstādīta, un redzu, ka goda vietā tajā ir īpaši glezniecisks ķirbis, ko – kā pastāsta Gita Šmite – viņai kā gleznošanas objektu uzdāvinājusi dziedātāja Ieva Parša.

Gitas Šmites personālizstāde "Jauns pavasaris" galerijā "Istaba" skatāma līdz 25.februārim.