Mīlestība mums ir dota kā skaista dāvana, ko nevajag analizēt, bet kam vienkārši jāļaujas un par ko jāpriecājas – uzskata aktieris Rūdolfs Plēpis. Viņš pats dzīvē gan daudz mīlestības saņēmis, gan dāsni to dāvājis arī citiem.

Tikko ceļu pie skatītājiem sācis aktiera jaunais koncertuzvedums "Rūdis. Stāsti un dziesmas". Pirmā tikšanās jau bijusi marta nogalē Smiltenē, kam sekos vēl seši koncerti Ulbrokā, Dobelē, Brocēnos, Talsos, Alūksnē un Cēsīs.

Pirms dažām dienām ir izskanējis pirmais koncertuzvedums Smiltenē. Kāda bija Jūsu satikšanās ar skatītājiem pēc ilgāka pārtraukuma?

Rūdolfs Plēpis: Vispirms man jāsaka paldies koncerta organizētājiem, kas vispār mani uzaicināja piedalīties, jo es tiešām ilgu laiku nebiju publikas priekšā bijis. Sakarā ar manām redzes problēmām, tagad tas ir ļoti sarežģīti. Spriežot pēc atsauksmēm, tas fakts vien, ka zāle dzied līdzi, ir rādītājs, ka cilvēkiem gāja pie sirds tas, ko mēs tur darījām uz skatuves. Mēs bijām četratā – Kaspars Markševics, mana meita Viktorija, Valdis Zilveris pie klavierēm un es.

Katru reizi, kad tu esi uz skatuves, un skatītāji tevi pieņem, tā ir abpusēja enerģijas apmaiņa. To jūt uzreiz. Arī izrādi spēlējot, to jūt, vai skatītājs tevi pieņem vai nepieņem. To momentā jūt.

Paldies Dievam, manā dzīvē es pat neatceros gadījumu, kad ir bijis tā, kā "pret sienu". Man tā ir bijis ļoti reti vai pat nemaz.