Pēc Satvermes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja Jāņa Maizīša pāragrās nāves jau vairākus mēnešus Nacionālajā drošības padomē aiz slēgtām durvīm notiek jauna SAB vadītāja meklējumi. Valsts prezidents šim amatam uzrunājis vairākus kandidātus, arī Ģenerālprokuratūras virsprokuroru Juri Jurisu. Viņš Latvijas Radio rīcībā esošo informāciju ne apstiprina, ne arī noliedz.

Visi noslēpumaini

Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Maizītis mūžībā devās pērnā gada 11.novembrī. Tagad jau trešo mēnesi Valsts prezidenta Egila Levita vadītās Nacionālās drošības padomes paspārnē notiek darbs pie jaunā SAB vadītāja kandidāta meklējumiem. Procesā iesaistīts šaurs cilvēku loks un informācija par notiekošo ir skopa.

„Diskusijas šajā formātā ir klasificētas un, otrkārt, mēs esam vienojušies komentārus līdz procesa beigām nesniegt,” tā skaidro viens no Nacionālās drošības padomes locekļiem - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Arī citi komisijas locekļi nav runīgāki. Turpina aizsardzības ministrs Artis Pabriks: „Apzinoties, cik šis amats ir būtisks pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, domāju, ka šeit nav vajadzīga pārlieku liela steiga, bet nedrīkst arī būt kavēšanās, līdz ar to mēs steidzamies lēnām.” Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns neko neatklāj: „Cik tālu mēs esam - jo tur nav tādas atklātas šīs te procesa stadijas, kuru es jums varētu sīkāk paskaidrot. Mēs esam procesā.”

Nacionālās drošības padomi vada Valsts prezidents, lēmumu pieņemšanā caur dažādiem amatiem pārstāvēta visa koalīcija un viena opozīcijas partija - ekspremjers Māris Kučinskis no Zaļo un Zemnieku savienības sarunās piedalās kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) vadītājs. Viņš stāsta, ka NDK locekļiem esot vienota sapratne par to, ka kandidātam Satversmes aizsardzības biroja amatam būtu jāspēj iegūt plašu atbalstu Saeimā. „Vismaz tie politiķi, kas strādā NDP, saprot, ka šis ir amats, kuru vajadzētu apstiprināt ar lielāku balsu skaitu, nevis, tā teikt, iedzīts ar koalīcijas disciplīnas balsīm.”

Kādas kandidatūras apspriestas, neviens no Nacionālās drošības padomes nekomentē. Kučinskis vienīgi norāda, ka šobrīd neviens potenciālais kandidāts nav ticis tik tālu, lai būtu uzaicināts uz sēdi klātienē. „Visas [kandidatūras], kas šobrīd izskanējušas - tās ir, nu, tādas, kā to teikt... interpretācijas, mēs neesam nevienu uzklausījuši, šobrīd pilnīgi nevienu,” uzsver Kučinskis.

Kuluāros skan uzvārdi

Publiski un Saeimas kuluāros piesaukti dažādi cilvēki, kas varētu būt uzrunāti šim amatam. Starp tiem, kam varētu būt izredzes tapt virzītiem, pieminēta arī Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa. Latvijas Radio sazinājās ar vēstniecību, lūdzot komentēt, vai vēstniece ir uzrunāta šim amatam. No vēstniecības saņēmu šādu atbildi: „Vēstniece Inga Skujiņa nav apsvērusi un neapsver izmaiņas savā profesionālajā darbībā ārpus ārlietu dienesta.”

Kāds cits kandidāts gan ir piekritis iespējamai virzīšanai šim amatam. Latvijas Radio zināms, ka Valsts prezidents Egils Levits šim amatam uzrunājis arī ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru Juri Jurisu. Viņš pats to ne apstiprina, ne noliedz. „Šobrīd nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt, nedz komentēt attiecībā uz momentu, vai es esmu viens no kandidātiem, kas tiek virzīts,” saka Juriss.

Tomēr Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka Juriss prezidentam paudis gatavību uzņemties šos pienākumus, ja būtu tāda vajadzība. Viņš arī pavisam nesen saņēmis augstu novērtējumu no Latvijas stratēģiskā sadarbības partnera ASV. Decembra sākumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka Juriss ir atzīts par vienu no pasaules divpadsmit “Pretkorupcijas čempioniem.”