Lai gan krievu valodas zināšanas ir vienas no pieprasītākajām Latvijas darba tirgū, tomēr pēdējā gada notikumi Ukrainā šajā ziņā ieviesuši korekcijas. Bet tas nebūt nenozīmē, ka pieprasījums pēc krievu valodas zināšanām pēdējā gada laikā ir strauji krities, bet sabiedrības spiediena ietekmē krievu valodas prasība pazūd arī no darba sludinājumiem.

No visiem darba sludinājumiem, kas pieejami internetā, kur uz vakanci izsludināts atklāts konkurss, lielākajā daļā no tiem kā prioritārā prasība ir latviešu valodas prasme, teic Personāla atlases uzņēmuma „WorkingDay” pārstāvis Māris Silinieks.

Savukārt krievu valodas prasmes tiek prasītas 22% no visiem darba sludinājumiem. Māris Silinieks novērojis, ka pēdējā gada notikumi Ukrainā tiešā veidā ietekmē krievu valodas nozīmīgumu darba tirgū. Bet tas nebūt nenozīmē, ka pieprasījums pēc krievu valodas zināšanām pēdējā gada laikā ir strauji krities, bet sabiedrības spiediena ietekmē krievu valodas prasība pazūd arī no darba sludinājumiem.

Iemesls, kādēļ darba devēji prasa krievu valodu ir ne tikai, lai sazinātos ar klientiem.

Arī Personāla atlases uzņēmuma „CV-Online Latvia” pārstāvis Kaspars Kotāns apstiprina, ka mainījies ir valodu prasības fokuss no krievu uz angļu valodu. Turklāt līdz ar ukraiņu ieplūšanu darba tirgū mazinās arī striktās prasības pēc latviešu valodas zināšanām.

Bet latviešu, angļu un krievu valodas nebūt nav vienīgās, kuras pieprasa darba tirgū.

Darba tirgus tendences tiešā veidā jūt arī valodu apmācības uzņēmumi. „Skrivanek Baltic” direktors Vasilijs Ragačevičs stāsta, ka pēdējā laikā ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc latviešu valodas kursiem – gan no krievvalodīgo puses, gan ukraiņiem. Tomēr kopumā valodu apmācībā visvairāk izvēlas angļu valodu.

Pēc tam seko skandināvu valodas – norvēģu un zviedru – jo pieprasījums pēc Latvijas speciālistiem Ziemeļvalstīs ir augsts.