Ja Saeima galīgajā lasījumā līdzšinējā redakcijā pieņems grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, Latvijā netipiski citām Eiropas valstīm nostiprināsies totāls partiju monopols dalībai pašvaldību vēlēšanās. Tā labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumu eksperte Iveta Kažoka vērtē likumdevēja centienus panākt, ka pašvaldību vēlēšanās turpmāk varēs startēt tikai ar partiju sarakstiem. Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājumu demokrātijas vārdā atļaut arī turpmāk kandidēt vēlētāju apvienībām parlaments otrajā lasījumā ir noraidījis.

Valsts prezidents Egils Levits rosināja Saeimu arī pēc administratīvi teritoriālās reformas saglabāt iespēju, ka pašvaldību vēlēšanās var startēt vēlētāju apvienības, kam pašlaik tas ļauts novados ar iedzīvotāju skaitu līdz pieciem tūkstošiem. Saeimas vairākums nobalsoja pret tādu ierosinājumu, jo pēc reformas vairs nebūs novadu, kur būtu mazāk par pieciem tūkstošiem iedzīvotāju. Levita domu parlaments sākotnēji gribēja iekļaut citā priekšlikumā. Tā Saeimas sēdē teica ziņotājs par likumprojektu Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības.

Taču tādu domu vairākums noraidīja un asi kritizēja opozīcija, norādot, ka prezidenta doma ir bijusi nepārprotama – ļaut iedzīvotājiem organizēties skaitliski mazākās kopienās, nevis partijās ar vismaz 200 biedriem, lai startētu novadu vēlēšanās.