Ja valsts atbalstīs trešā darbinieka nodarbināšanu ģimenes ārstu praksē arī pēc 30. jūnija, no ārstiem pieprasīs arī plašāku pienākumu loku.

Šobrīd valsts atbalsts ģimenes ārsta praksēs, piesaistot papildus darbinieku, ir pieejams vien līdz jūnija beigām. Ģimenes ārsti šo atbalstu vērtē kā ļoti nozīmīgu un cer, ka to izdosies saņemt arī pēc šī brīža termiņa. Veselības ministrija uzskata – tas būtu iespējams un arī nepieciešams, taču tad arī no ģimenes ārstu praksēm vairāk tikts prasīts. Kādu atbalstu līdz šim nodrošinājusi papildu persona ģimenes ārsta praksē un kā ģimenes medicīnas kvalitāti ietekmētu šādas atbalsta personas palikšana arī turpmāk?

Covid pandēmija uzlika smagu slogu uz veselības aprūpes darbinieku pleciem. Darāmo darbu saraksts pārsniedza arī ģimenes ārstu spējas. Ģimenes medicīnas speciālistu vidū domas dalās par to, vai atbalsts nenāca daudz par vēlu, taču fakts ir tāds, ka no šī gada sākuma valsts dotē trešo personu ģimenes ārsta praksē. Valsts, atalgojumam piešķīra 1462 eiro un vēl 119 eiro darba vietas nodrošināšanai. Par uzdevumiem, kādus palīgam deleģējis nacionālais veselības dienests, stāsta tā pārstāve Evija Štālberga.

Jāuzsver, ka šī trešā persona var arī nebūt ar veselības aprūpi saistītu izglītību. Kopumā šobrīd palīgu izdevies piesaistīt 316 ģimenes ārstu praksēm visā Latvijā. Tas nozīmē – nedaudz vairāk nekā katrai ceturtajai. Savukārt no šīm 316 praksēm, kurās ir palīgi, atbalsta persona ar vesleības aprūpes izglītību atrasta mazāk kā trešdaļā – 101 darba vietā. Nacionālā veselības dienesta līgumpartneru departamenta direktore Daiga Vulfa secina – runājot ar ģimenes ārstiem, kuri algo papildu palīgu, kļuvis skaidrs – ne visi ar to ir apmierināti.

Un šī pusgada laikā, kamēr daļa prakšu jau nodarbina palīgu, Nacionālais vesleības dienests veicis arī sava veida pārbaudi. Evija Štālberga skaidro – apvaicātas teju 50 prakses, lai noskaidrotu palīga lietderību un to vai šis cilvēks patiesi veic uzdevumus, kādi tam noteikti, šo atbalstu piedāvājot. Secināts – atbalsts kopumā ir nozīmīgs un lielu problēmu neesot.

Taču ne visas Latvijas Radio uzrunātās ģimenes ārstu prakses iespēju piesaistīt palīgu ir izmantojušas. Dažas skaidro, ka to nedarot, jo grūti piesaistīt vesleības aprūpes darbinieku, bet citviet saka – ir grūti dabūt jebkādu cilvēku, kurš būtu gatavs uz noteiktu laiku pievērsties darbam ģimenes ārsta kabinetā.

Tās prakses, kuras palīgus atradušas, vērtē – tas ir liels atspaids un būtu svarīgi valsts palīdzību saņemt arī turpmāk. Atsevišķās praksēs gan arī saka, ka atbalsts, lai arī ir ļoti nozīmīgs, tas nācis novēloti.

Atbalsts kopumā palīdz. Ja to turpinās arī pēc jūnija beigām, tas no valsts budžeta izmaksās līdz 10 miljoniem eiro. Taču vēl aizvien nav skaidrības un pilnīgas drošības par tālāko. Un tas arī uztrauc daļu ārstu, jo jūlijs vairs nav aiz kalniem.

Ja tiek lemts, ka palīgus ģimenes ārstu prakses drīkstēs algot arī turpmāk, svarīgi nepieļaut pārrāvumu atbalstā, jo atrast pirms mirkļa atlaistos palīgus no jauna būs teju neiespējami. Tāpat skaidrs, ka Veselības ministrija līdz ar palīga nodrošināšanu arī turpmāk no ģimenes ārstu praksēm arī sagaidīs vairāk, taču vēl nav skaidrības par to, kā mērīs un analizēs, vai palīgs patiesi ļauj paveikt ko tādu, kas iepriekš nebija izdarāms. Ministrija gan sola vērtēšanas kritērijus un kārtību izveidot līdz 1. jūlijam.