Sākas vērienīga tekstilmākslas triennāle "Quo vadis?"

Īsti tekstilmākslas svētki šogad būs septītā Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas triennāle, kas sākas 16. jūnijā un piedāvās ļoti bagātīgu notikumu buķeti. Kopumā tā pulcē 80 dalībniekus no 30 valstīm, kuru darbus atlases procesā izvēlējās starptautiskā žūrija. Galvenā triennāles izstāde būs skatāma divos muzejos – mākslas muzejā "Rīgas birža" un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, bet izstādi pavadīs vēl virkne citu notikumu.

Triennāles vadmotīvs šogad ir "Quo vadis?" jeb "Kurp ejam?", un mākslinieki savos darbos galvenokārt akcentējuši šodienas aktualitātes – nežēlīgo karu Ukrainā, pandēmiju un tās sekas, klimata pārmaiņas pasaulē, kā arī citus sabiedrībai sāpīgus un jūtīgus jautājumus.

Izstādē "Rīgas biržā" darbi strukturēti četrās tematiskās sadaļās.Pirmā pievēršas kara nežēlībai un tā radītajām traumām, otrā – bēgļu problemātikai, trešā – pandēmijas pieredzei, bet ceturtā – runā par ļoti privātiem notikumiem, kas autoros atstājuši dziļus nospiedumus un rosinājuši apceri.

Izstādes centrālo asi iezīmē četri darbi, viens no tiem lietuviešu mākslinieces Loretas Švaikauskienes lielformāta veikums – "Dzelzs priekškars", šūts no bieza filca un pārklāts ar metāla sakausējumu, izstādes centrā redzamos darbus komentē kuratore Vita Birzaka.

Izstādes iekārtotājs, scenogrāfs Reinis Suhanovs izstādi raksturo kā emocionālu, ko nodrošina gan aktuālās tēmas, gan arī tekstils kā mums visiem labi saprotams materiāls.

Ungāru autores Esteres Bornemisas darbs "Citur" vēsta par nedrošību un apjukumu, ko pieredzam šobrīd, cenšoties izšķirot patiesas un viltus ziņas, rumāņu māksliniece Kornēlija Brustureku darbā "Iziršana" pauž bažas par tehnoloģiju ietekmi uz mūsu dzīvi, bet Sirpa Hannele Heinonena no Somijas meklē burvju akmeni, kas spētu mainīt uz labu pašreizējo situāciju pasaulē. Ir arī autori, kas runā par pārlaicīgām un mūžības tēmām, viņu vidū Anna Nīberga no Zviedrijas, kas ar savu darbu vēlas apskaut cilvēci tās gaismā un tumsībā.

"Rīgas biržā" skatāmā izstādē veido vienotu veselumu ar izstādi Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kur savukārt vairāk izcelta ekoloģijas un klimata pārmaiņu tēma.

Pēteris Sidarbs izveidojis ļoti izteiksmīgu un krāšņu instalāciju no tā sauktajiem atkritumu mākslas materiāliem, ļoti lielā daudzumā izmantojot plastmasas pudeļu vāciņus, par ekoloģisko atbildību savos darbos runā arī franču autore Brižita Amaržē un Kerstina Lindstrēma no Zviedrijas, kuras darba centrā ir spēcīgi zaļi asni, kas veido savdabīgu saspēli ar materiālu, no kā tie veidoti, stāsta izstādes kuratore Velta Raudzepa.

Viens no neparastākajiem ir Kanādas mākslinieku Ženevjēvas Rošē un Ērika Filto darbs "Skats nākotnē", kura centrā ir bērnu kleita, pilna ar micēliju. Kleita ir atsauce uz to, ka modes industrija ir otrais lielākais industriālais piesārņotājs pasaulē, savukārt micēlijs šobrīd ir viens no daudzsološākajiem biobrūkošajiem materiāliem ražošanai. Darbs ir kā cerība, ka bērniem būs nākotne uz šīs planētas. Velta Raudzepa atzīst, ka šis darbs organizētājus sākotnēji darījis bažīgus.

Izstāde "Quo vadis?", izvietota divos muzejos, "Rīgas biržā" un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, būs skatāma līdz septembra vidum.