Kopš 2022. gada Latvijā ir samazinātā 5% pievienotās vērtības nodokļa likme preses izdevumiem un grāmatām. Lai gan ar PVN samazināšanu nozarei iepriekš noteiktie rādītāji līdz galam nav sasniegti, samazinātās likmes noteikšanu dēvē par patērētājiem būtisku lēmumu drukāto izdevumu cenu noturēšanai un nozares attīstībai. Kultūras ministrija savukārt mudina samazinātās PVN likmes ieguvumus nozarē atkārtoti mērīt vēl pēc pieciem gadiem.

Samazināts pievienotās vērtības nodoklis bija ilgi gaidīts un smagi izcīnīts lēmums. Eiropas Savienībā šī nodokļa likme ir vidēji 7% un vairākās valstīs pat 0%, Latvijā tā kopš dižķibeles laikiem līdz aizpērnajam gadam bijusi viena no augstākajām – 12%, 2009. gadā – pat 21%. Tas ietekmēja Latvijas grāmatniecības un drukāto preses izdevumu tirgu – samazinājās gan vidējās tirāžas, gan jaunizdoto grāmatu skaits, gan bibliotēku iepirkumi.

Piekrītot no 2022. gada samazināt PVN likmi grāmatām un drukātajiem preses izdevumiem, valdība noteica divos gados sasniedzamus mērķus. Tie gan līdz galam nav piepildīti, taču tam ir vairāki objektīvi iemesli, vērtē Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš.

Latvijā izdevējdarbības statistika 2018. līdz 2023. gadam un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta sniegtie dati liecina, ka vidējais grāmatu izdevumu skaits Latvijā šajā periodā sarucis. Kovida ietekmē 2020. gadā tas sasniedza zemāko līmeni kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču no 2021. gada atkal ir stabilizējies virs 2000 vienībām gadā. Turklāt - Latvijā pieejamo grāmatu skaits komercapritē pēdējo pāris gadu laikā pieaudzis no 1436 vienībām 2021. gadā līdz 1586 pagājušajā gadā. Tas noticis par spīti tam, ka 2021.gada noslēgumā energoresursu kāpuma ietekmē līdz pat 70 procentiem sadārdzinājās papīra iepirkuma cena visā pasaulē, skarot arī Latvijas poligrāfijas nozari.

Šajos apstākļos PVN samazināšana bija glābšanas riņķis Latvijas grāmatniecības un arī mediju tirgum, uzsver Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas vadītāja, „Jāņa Rozes apgāda” izpilddirektore Renāte Punka. Viņa teic, ka nozarei uzdoto papildu mērķu izpildi neviens nevarēja garantēt ārējo faktoru dēļ.