Par sabiedrības uzliktajiem rāmjiem, par izvēli tiem pakļauties vai tos lauzt – ir viena no galvenajām tēmām Sandras Ūdres jaunajā stāstu krājumā, kas sarakstīts latgaliešu valodā. Tā nosaukums latviešu literārajā valodā ir "Tiesas sila balsis".

Tiesas sils ir reāla vieta Baltinavas novadā, kas saistās ar baisu leģendu, bet Sandra Ūdre to izmanto kā metaforu grāmatā aprakstītajām dzīves situācijām. Šī ir otrā viņas grāmata, Sandra Ūdre ir literāte un kultūras žurnāliste, viņas profesionālā darbība ir saistīta ar latgaliskā kopšanu.

Grāmatas nosaukums "Tiesas sila balsis" (Tīsys syla bolsi) savā ziņā ir atslēga visam grāmatas saturam. Tiesas silu Sandra Ūdre izmanto kā visaptverošu metaforu, lai runātu par dažādiem cilvēku dzīves samezglojumiem, bet, izrādās, Tiesas sils ir arī pavisam reāla vieta, ar kuru jau kopš bērnības autorei ir īpašas attiecības

"Tiesas sils ir reāla vieta Baltinavas novadā. Tā leģenda ir tāda, ka tur bijis pilskalns, tur dzīvojis pilskungs, un tur, kur tagad tas Tiesas sils, bijusi soda vieta. Tur tikuši sodīti cilvēki. Viņus ieraka zemē uz kaut kādu laiku, un kurš izdzīvojis, tas izdzīvojis, kurš nē, tas nē. Tāds tas nostāsts ir," stāsta Sandra Ūdre.

Netālu no Tiesas sila atradās arī Sandras Ūdres tēva dzimtās mājas. Bērnībā viņai bija ļoti bail vienai iet cauri šai vietai, viņa negāja pa citu iestaigāto taciņu, bet centās apiet apkārt pa tīrumiem un arumiem, lai arī bija jābrien pa dubļiem.