Divus mēnešus Latvijas Radio veidoja sižetu sēriju „Zaudētais siltums”, lai vērtētu kā Latvijas iedzīvotājiem ir veicies ar sava dzīvojamā fonda renovēšanu un siltināšanu, kuru pašvaldību iedzīvotāji un kāpēc ir bijuši aktīvākie un tagad ar daudz mazākām bažām var gaidīt nākamo apkures sezonu, un kuriem tomēr būs jākož pirkstos, ka mājas nav nosiltinātas jau sen. Patlaban renovāciju ietekmē ne tikai iedzīvotāju aktivitāte un pašvaldību spēja palīdzēt ar savu ieguldījumu, šobrīd daudzus baida lielās būvmateriālu un renovācijas izmaksas.

Daudzdzīvokļu namu siltināšana aizsākās pirms 13 gadiem un šajos gados, ja vērtē kopumā visā Latvijā paveikto, tad statistikas dati nav nedz iepriecinoši, nedz glaimojoši. Latvijā ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu klājas gausi un būtībā, ja šādā tempā siltināšanas process turpināsies, tad paies gandrīz 100 gadi, kamēr Latvija renovēs visas daudzdzīvokļu mājas, kuras būtu lietderīgi atjaunot – proti, ap 11 000 daudzdzīvokļu māju. Pēdējos 13 gados renovētas vien 1600 ēkas jeb tikai 10% no vajadzīgā apjoma. Taču šāds temps krietni atpaliek no Briseles ambiciozā Eiropas "zaļā kursa" iniciatīvas, kas paredz, ka turpmāko 28 gadu laikā jeb līdz 2050. gadam bloka valstīs ir jāsasniedz tā saucamā "klimata neitralitāte". Lai to sasniegtu, tad Latvijā renovācijas temps būtu jādubulto.

Secinājumus stāsta Linda Zalāne, viena no sižetu sērijas veidotājām. 

Līdz šim daudzdzīvokļu māju siltināšanā ieguldīti nedaudz virs 530 miljoniem eiro. Bet, lai atjaunotu visas daudzdzīvokļu ēkas, lai tās 2050. gadā būtu ar tā saucamo nulles emisijas patēriņu, kā to prasa Eiropas "zaļais kurss" ir nepieciešami 4,5 miljardi eiro. Vismaz pagaidām Latvijai tāda nauda nav un ir skaidrība par finansējumu tikai šim un vēl nākamajiem sešiem gadiem, un tā ir teju desmit reizes mazāka summa par akūti nepieciešamo, proti, tikai 465 miljoni eiro.

Pētīts kā ar māju siltināšanu veicas dažādās Latvijas pašvaldībām. Lai gan 44% no visiem daudzdzīvokļu namiem atrodas Rīgā, tomēr aktīvāka namu atjaunošana līdz šim notikusi tieši reģionos. Rīgā nosiltināti vien 3% namu. Savukārt Latvijas rekordiste ir Liepāja. Tāpat veiksmīgi ar siltināšanu veicas Cēsīm, Valmierai, Rēzeknei, Olainei un daudzām citām gan Pierīgas, gan reģionu pašvaldībām.