Sākam ierakstu sēriju par civilo aizsardzību Latvijā, kurā pētīsim un skaidrosim Latvijas gatavību X stundai, sākot no valsts iestādēm līdz pat iedzīvotājiem, – cik sagatavoti un droši varam justies, un cik informēti un zinoši esam mēs paši? Kā pirmo tematu aplūkosim to, kas ir civilās aizsardzības pamatā – Civilās aizsardzības plānu.

Šī gada 1. janvārī visām Latvijas pašvaldībām savā civilās aizsardzības plānā bija jāiekļauj sadaļa par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Lielākā daļa kopā ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem jau ir izstrādājušas visaptverošu plānu, kas ietver jautājumus par, piemēram, valsts apdraudējumu, sabiedrisko nekārtību, terora aktiem vai militāriem iebrukumiem un karu.

Lai gan iepriekš no amatpersonu puses izskanēja informācija, ka plāna pielikumu vēl nav izstrādājušas četras pašvaldības, realitātē tās ir sešas, kurām plāna daļa ir izstrādes procesā vai vēl nav apstiprināta. Kāpēc tā? Un vai ir pamats uztraukumam par to, ka vairākas pašvaldības militāra apdraudējuma gadījumā, tam nebūs gatavas?

Dažādās krīzes situācijās, kā militāra apdraudējuma vai kara gadījumā, it sevišķi pirmajās krīzes stundās, – pašvaldības ir tās, kas būs pirmās un teju vienīgās, kas varēs sniegt palīdzību cilvēkiem. Tāpēc viņu gatavība un spēja rīkoties pēc pašu sarakstītiem plāniem – daudziem būs dzīvības vērts dokuments.

Civilās aizsardzības plāna pielikumā par darbību militāra iebrukuma vai kara gadījumā, pašvaldībām ir jāsniedz atbildes uz vairākiem jautājumiem – Kā informēt iedzīvotājus? Kur iegūt pārtikas, dzeramā ūdens, degvielas vai medicīnas krājumus? Kur patverties un kā evakuēties? Kā nodrošināt pašvaldībā sabiedrisko kārtību? Daļa no šīs informācijas ir ierobežotas pieejamības.

“Šie plāni, kas ir, un tie noteiktie datumi, kuros tie jāapstiprina – nu tas apstiprinājums, datums vien neko nedod, – tas plāns ir nepārtraukti jāaktualizē, jābūt mācībām, izspēlēm un reālai rīcībai,” stāsta Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis, no partijas “Latvijas Reģionu apvienība”.

Saulkrasti ir viena no pašvaldībām, kura vēl nav apstiprinājusi Civilās aizsardzības plāna pielikuma militāro sadaļu. Kā stāsta Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs, pielikums projekta līmenī izstrādāts jau pērn rudenī, un tad arī saprasts, ka tas ir vispārīgs, jo trūkst informācijas un atbalsta no valsts puses.

Līdzīgi Saulkrastiem Civilās aizsardzības plāna pielikumu pilnībā nav izstrādājušas un apstiprinājušas – Cēsu, Ogres, Līvānu, Preiļu un Valkas pašvaldības, kas sola to izdarīt tuvāko mēnešu laikā. Arī šīs pašvaldības norāda uz valsts līmeņa nepilnībām, kas traucē jēgpilni izstrādāt sadaļu, tiesa, publiski plašāk komentēt iemeslus gan vairās.