Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija, Latvijā bez darba ir pāri 50 tūkstošiem iedzīvotāju. Kopš gada sākuma ar katru mēnesi, lai arī nedaudz, reģistrētā bezdarba līmenis mazinās. Tiesa gan, tas pat nav viena procenta ietvaros. Latgalē vērojams viens no straujākajiem kritumiem. Kādi iemesli tam, vai to izjūt paši iedzīvotāji reģionā, kas ir tie darbi, kurus rod bez darba palikušie un kādas prognozes darba tirgus nākotnei?

Līdz ar silto laiku atdzīvojusies kustība pilsētu ielās, parādās kafejnīcas, ielu tirdzniecība, laukos vairāk dūc tehnika un rit zemes darbi. Tam visam nepieciešams darba spēks, un klāt esošajam pievienojas jauns. Šo kustību pirmie savā statistikā pamana Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti.

Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Ducsaliete sauc konkrētus ciparus un skaidro iemeslus.

Latvijā šobrīd vidējais bezdarba līmenis ir 5,7 procenti, tas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk kā mēnesi iepriekš. Ja raugās datos, tad Latgalē šis kritums procentuāli ir uz pusi lielāks - 0,6, taču situāciju būtiski nerisina. Ja Rīgā oficiāli darbu meklē 4,3% , tad Latgalē joprojām ir augstākais reģistrētā bezdarba līmenis - 12%. Iespējams tas ir tas iemesls, kāpēc bezdarba kritumu iedzīvotāji neizjūt.

Līga, kura strādā apkalpojošajā sfērā, darba spēka pieaugumu nejūt, tāpēc izbrīnīta par uzlabojumiem nodarbinātības jomā reģionā.

Inna stāsta, ka jaunieši par tādu algu, kāda ir Latgalē, strādāt nevēlas, bet cilvēkus pirmspensijā virs 40 gadiem jau darbā nevēlas ņemt, tāpēc pārsvarā arī visi brauc prom uz ārzemēm, kur ir lielāka alga.

Tur arī labāki dzīves apstākļi, sarunai pievienojas Olga, kura pati ir sezonas darbiniece, tātad arī nodarbinātības statistikas uzlabotāja. Vasarā tirgojot uz ielas ievestās zemenes un citus augļus.