Ideālajā pasaulē katram bērnam visdrošākā vieta ir mājas, bet vissaprotošākie un atbalstošākie pieaugušie – vecāki. Realitātē ir jaunieši, kuriem vienīgā siltā pajumte ir skola un vienīgā siltā maltīte – tā, ko pasniedz mācību iestādes ēdnīcā. Tā bija arī Lienei Šteinai, kura bērnībā auga skarbos apstākļos 12 bērnu ģimenē. Vecākiem rūpēm par bērniem nebija laika – bija jādzer un jākaujas. Par to, kāda bija skolas un skolotāju loma, lai Lienei palīdzētu pārlauzt vecāku „ieprogrammēto” dzīvesveidu, stāsts ierakstā.

Plašā mājā pie Beberbeķu meža dzīvo Liene Šteina kopā ar vīru, abām meitām, kā arī trīs jaunākajām māsām. Tāds ir bijis viņas sapnis – kārtīgs mājoklis un ģimene, kurā par visiem var parūpēties. Pašas bērnībā tā visa trūcis, neslēpj Liene.

„Mani vecāki abi divi bija alkoholiķi. Bezdarbnieki. Mēs bijām ļoti daudzi bērni. Pastāvīgais trūkums, nabadzība, viss pārējais… Līdz ar to skolā tu biji tāds atstumtais.”

Liene uzauga mazpilsētā – Kandavā, kur cits citu labi pazīst, līdz ar to nebija nekādu iespēju noslēpt mājās notiekošo. Vecāku reputācija gāja bērniem pa priekšu, un gandrīz vai neatlika nekas cits kā ar savu uzvedību to attaisnot. „Es biju ļoti liels bosiks,” saka Liene un stāsta, ka bieži vien skolā kāvusies, lai sevi aizstāvētu, jo skolasbiedriem paticis ņirgāties par nabadzīgo meiteni.

Jau agri Liene sapratusi, ka nekas īpašs nenotiks, ja uz skolu arī neaizies, ja lietos alkoholu vai smēķēs. Uzvilkt dūmu viņa esot sākusi jau sešu gadu vecumā. Ja skolas kavējumu kļuvis kritiski daudz, tad mācības „iedzinusi”, lai tikai nenonāktu līdz ievietošanai audžuģimenē. Taču iešanai uz skolu bijuši arī citi iemesli.

„Skola bija tā vide, kur es varēju paēst, kur bija siltums un, ja bija tāda situācija, ka galīgi, galīgi nevarēja [palikt mājās], varēja arī pa nakti palikt, jo tur bija internāts.”

Ar nicinājumu izturējušies arī skolotāji, taču ne visi. Sarunāties un uzklausīt pratusi direktore, bet apstāties un uz sevi paskatīties no malas Lienei licis mājturības skolotājas brīdinājums. Tas un pašas spītība daudz nozīmējis, tagad, atskatoties uz bērnībā pārdzīvoto, secina Liene.