Viena no lielajām Latvijas bagātībām ir vēsturiskās ērģeles – simts un vairāk gadu seni instrumenti, kas joprojām saglabājušies Latvijas dievnamos. Kopumā šādu instrumentu ir vairāk nekā trīs simti, kas mūsu valsts mērogiem ir ļoti liels skaits.

Daudzināt šo mūsu īpašo bagātību – ir viens no Vēsturisko ērģeļu svētku "Latvija – ērģeļu zeme" galvenajiem mērķiem. Šogad svētki notiks piekto reizi, ietvers septiņus ērģeļmūzikas koncertus, pirmskoncertu sarunas, ērģeļu demonstrējumus un video translācijas.

Svētku atklāšanas koncerts būs 23.jūlijā Cēsu sv. Jāņa luteriskajā baznīcā,  tam sekos koncerti Slokā, Valmierā, Rīgā, Ugālē, Viļakā un Liepājā līdz pat 1.augustam. Ieeja koncertos par ziedojumiem baznīcām.

Viens no instrumentiem, kam šoreiz būs pievērsta īpaša uzmanība, ir Slokas luteriskās baznīcas ērģeles. Tām šogad aprit 110.gadskārta un tās ir vienīgās ērģeles visā Baltijā, kurām ir tālskanis, kas joprojām darbojas. 

Ieejot Slokas baznīcā, apņem reibinoša liliju smarža, tās ir saliktas vāzēs pie altāra. Slokas draudzes mācītājs Aivars Gusevs, kurš sagaida mūs ar ērģelnieci Ilonu Birģeli, stāsta, ka tāda liliju bagātība ir tādēļ, ka viens no draudzes cilvēkiem ir liliju audzētājs un viņš savā bagātībā dāsni dalās arī ar baznīcu.

Slokas dievnams kopumā ir skaists un sakopts, pirms četriem gadiem vēsturiskajā veidolā restaurētas tā sienas un griesti. Baznīca ir vecākais dievnams Jūrmalā, uzbūvēta 1854. gadā, 1911. gadā tajā savukārt sāka skanēt slavenās Valkera firmas darinātās ērģeles.

Tās arī dodamies lūkot uz ērģeļu balkonu ērģelnieces Ilonas Birģeles pavadībā.