Kopš pagājušā gada novembra braukšana stiprā reibumā ir krimināli sodāma un par to konfiscē automašīnu, kā arī līdz jūlija vidum kriminālprocess par braukšanu reibumā ierosināts pret vairāk nekā 600 braucējiem. Tomēr sodu bardzība daudzus nav atturējusi arī no atkārtotas sēšanās pie stūres skurbulī. Iemesli ir gan nesodāmības izjūta, gan sabiedrības nosodījuma trūkums, tāpēc risinājums būtu vairot izpratni par to, kādu postu nodara alkohols.

Plaša mēroga alkoholiķis – tā kādu tuvu cilvēku raksturo Velta [vārds mainīts]. Alkoholu viņš lietojot ļoti daudz un regulāri, bet, būdams skaidrā, par to izjūt kaunu un tāpēc pats interviju sniegt nevēlas. Šim tuviniekam „prāta bremzes” vairs neeksistējot, tāpēc viņš arī brauc iereibis, un tam bijušas nopietnas sekas – avārijas.

Par laimi, avārijās nebija iesaistīti citi transportlīdzekļi vai cilvēki – pirmajā reizē Veltas tuvinieks iebrauca grāvī, otrā reizē – stabā. Autovadīšanas tiesības zaudētas uz vairākiem gadiem, bet ar darbā nopelnīto jāapmaksā sodi. Iztiek bez braukšanas – ja nepieciešams, kāds aizved vai izlīdzas ar sabiedrisko transportu. Tad, kad ir skaidrā, ļoti nožēlo nodarīto un apzinās, ka tam ir sekas, kas ietekmē ne vien pašu, bet arī tuvākos – atņemta mašīna, radušies lieki izdevumi. Vairākkārt ārstējies narkoloģijas nodaļā, tomēr dzeršanai nevar pielikt punktu.

Veltas tuvinieks nav vienīgais, kurš turpinājis dzert un arī braukt par spīti tam, ka jau pieķerts, atņemta autovadītāja apliecība un pat notikušas avārijas. Lai raksturotu problēmas mērogu, jāsalīdzina situācija pirms un pēc pagājušā gada novembra, kad par braukšanu reibumā virs pusotras promiles spēkā stājās kriminālatbildība un sāka konfiscēt dzērājšoferu automašīnas, norāda Valsts Policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.