Ja raugās pēdējo piecu gadu griezumā, tad valsts parāds ir būtiski pieaudzis – no 11 miljardiem eiro 2019. gadā līdz 17 miljardiem eiro šogad. Un tam iemesls ir gan pandēmijas laika radītie ekonomikas satricinājumi, kas nesa līdzi plašu valsts atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, gan Krievijas pilna mēroga sāktais karš Ukrainā, kas raisīja nestabilitāti finanšu tirgus un izraisīja enerģētisko krīzi. Cik izdevīgi Latvijai šobrīd ir aizņemšanās nosacījumi un kā mūsu valsts tiek novērtēta reitingu aģentūrās.

„Šobrīd vispārējais valdības parāds sasniedz aptuveni 17 miljardus eiro jeb 40% no IKP.”

Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Rozenbergs uzsver, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eiro zonas dalībvalstu vidū.

„Un arī kredītreitinga aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmē, ka mūsu parāds ir mērens.”

Šāds novērtējums ļauj Latvijai aizņemties līdzekļus un pārfinansēt parādu par samērā izdevīgām likmēm. Arī nākamgad Latvija plāno valsts parādu nevis samazināt, bet palielināt un kopumā aizņemsies papildus apmēram trīs miljardus eiro, līdz ar to parāda līmenis sasniegs jau 20 miljardus eiro, kas ir 41% no IKP.

Jānis Rozenbergs skaidro, kamēr vien valsts budžetu plānos ar deficītu, tikmēr tas būs jāfinansē aizņemoties. Arī nākamā gada budžets nebūs izņēmums un valsts budžets plānots ar 2,8% deficītu.